Pretsāpju medikamenti: kuru izvēlēties? Skaidro eksperti
Bieži vien, gūstot traumu vai sajūtot sāpes, cilvēki nezina, ko darīt, pie kā vērsties un kādas zāles lietot. Lai šīs sāpes vai traumu sekas atvieglotu vai novērstu, jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista. BENU Aptiekas farmaceiti ir sagatavojuši nelielu rokasgrāmatu situācijām, kad nepieciešami pretsāpju medikamenti.
Neiroloģe un kinezioloģe Anita Djačenko stāsta, ka pretsāpju zāles var iedalīt divās grupās: ārīgi un iekšķīgi lietojamās. Ārīgi lietojamie līdzekļi, pretsāpju un pretiekaisuma gēli un krēmi, vislabāk palīdzēs pie locītavu un muskuļu sāpēm. Iekšķīgie lietojamie līdzekļi, tabletes un pulveri, tiek lietoti pie galvassāpēm, arī muskuļu un locītavu sāpēm, retos gadījumos – pie vēdera sāpēm.
Ārīgi lietojamie līdzekļi
Šai grupai pieskaitāmas ziedes, geli un pretsāpju plāksteri. Caur ādu aktīvās vielas iesūcas sāpīgajā vietā un mazina sāpes lokāli.
Pretsāpju līdzekļi. Ziedēs un gelos, kuru galvenā funkcija ir mazināt sāpes un iekaisumu, aktīvā viela ir kāds no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem. Populārākais – diklofenaks. Šiem līdzekļiem piemīt spēcīgs sāpju mazinošs efekts, un tos lieto pie traumām vai muguras sāpēm.
Sildošie līdzekļi. Tie vairāk piemēroti, ja ir hroniskas sāpes, ko, piemēram, izraisa locītavu artrīts, reimatisms vai muguras problēmas. Ieteicams arī, lai sagatavotu muskuļus un locītavas pirms sportiskām aktivitātēm. Bieži vien šī veida ziedēm ir izteikts aromāts. Labāk uzklāt plānā kārtiņā.
Sildošos līdzekļus nedrīkst klāt uz tikko traumētām vietām, jo, paplašinot asinsvadus, iekaisums tikai pieņemsies spēkā.
Atvēsinošie līdzekļi. Ieteicami, ja ir akūtas traumas, piemēram, izmežģījumi, sastiepumi, sasitumi (vēlams pirmajās 24 stundās) un pēc slodzes. Šiem līdzekļiem raksturīga ātra iedarbība, un tie mazina tūsku. Šajā kategorijā ietilpst ziedes un aerosoli, kas satur mentolu, ēteriskās eļļas.
Neitrālie jeb kombinētie līdzekļi. Tie pārsvarā ir bez izteikti sildoša vai atvēsinoša efekta, bet ar dubultu iedarbību – mazina gan tūsku, gan sāpes.
Plāksteri. No ziedēm un geliem plāksteri atšķiras ar ilgāku iedarbības laiku – pat līdz 24 stundām. Dažiem pretsāpju plāksteriem piemīt atvēsinoša darbība, bet piparu plāksteriem – sildoša.
Gels vai ziede. Vai ir atšķirība? Gels iesūcas ātrāk un dziļāk ādā, līdz ar to visaptverošāk nonāk sāpīgajā, iekaisušajā vietā. Ziežu iedarbība ir maigāka, jo tās iesūcas seklāk un lēnāk.
Ja ziede vai gels izraisa pastiprinātu reakciju, piemēram, stipri dedzina, nevajag to nomazgāt ar ūdeni, bet ar eļļiņu vai neitrālu krēmu, kas uzlikts uz vates plāksnītes. Tā līdzekli izdosies noņemt pilnīgāk.
Ja ir nopietnas un hroniskas slimības, kas izraisa sāpes, ārīgos līdzekļus vislabāk lietot kombinācijā ar iekšķīgiem pretsāpju medikamentiem, tie mazinās arī iekaisumu.
Svarīgi ir nepakļauties mītiem, jo pierasts domāt, ka ārīgi lietojamie medikamenti ir nekaitīgāki, jo nenokļūst asinsritē, taču tas neatbilst patiesībai. Uzsūcoties organismā caur ādu, lokāli lietojamie pretsāpju līdzekļi tāpat nonāk asinsritē un tiek izvadīti no organisma caur nierēm vai aknām, atkarībā no aktīvās vielas. Tāpēc tos nevajadzētu lietot ilgstoši un bieži. Lokāli lietojamos medikamentus uzklāj plānā slānītī.
Iekšķīgie līdzekļi
Pretsāpju tablešu ir ļoti daudz, tāpēc, tās izvēloties, galvenais ir raudzīties nevis pēc nosaukuma, bet aktīvās vielas. Iedarbība lielā mērā ir atkarīga no tabletes veida – šķīstošās tabletes iedarbojas ātrāk nekā apvalkotās. Pirmās vairāk piemērotas akūtām sāpēm, bet otrās – hroniskām kaitēm.
Universāls līdzeklis. Paracetamols ir vispopulārākais pretsāpju un pretdrudža līdzeklis pasaulē ar ātru iedarbību (efekts rodas aptuveni 10 – 20 minūšu laikā). Vienreizējā paracetamola deva nedrīkst pārsniegt 1000 miligramu jeb 1 gramu, bet diennakts deva nedrīkst būt lielāka par 4 gramiem. Jāatceras, ka paracetamolu un to saturošus medikamentus nedrīkst lietot kopā ar alkoholu, jo šī kombinācija bojā aknas.
Paracetamols ir drošākais, saudzīgākais pret kuņģa un zarnu trakta čūlām, retāk izraisa gremošanas trakta asiņošanu.
Labs locītavām. Ibuprofēns ir otrs populārākais pretsāpju medikaments pasaulē. Pieder zāļu grupai, ko sauc par nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem. Mazina sāpes un iekaisumu, vairāk piemērots locītavu, muskuļu, galvas, pēcoperācijas un zobu sāpju mazināšanai. Maksimālā diennakts deva ir atkarīga no katra cilvēka svara (10 mg/kg trīs reizes dienā) – pieļaujama, ja ir ļoti stipras sāpes un īslaicīgi.
Mazina iekaisumu. Diklofenaks – izteikta pretiekaisuma iedarbība, palīdz novērst tā saucamās nakts sāpes. Jāuzmanās, jo ir negatīva ietekme uz zarnu traktu, var radīt caureju, izsaukt kuņģa asiņošanu, ja ir kuņģa čūla; var pastiprināt arī nieru mazspēju.
Ātrs efekts. Deksketoprofēns. Visātrākā iedarbība no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem tablešu veidā. Piemērots pēc akūtiem sasitumiem un citu veidu traumām.
Galvas sāpēm. Kombinētie līdzekļi. Paracetamols kombinācijā ar citiem efektu pastiprinošiem līdzekļiem, piemēram, kofeīnu, vislabāk palīdz tieši pret migrēnas galvassāpēm, jo kofeīns tonizē asinsvadus. Izteikts galvassāpju preparāts ir arī citramons, kurā ir paracetamols kombinācijā ar acetilsalicilskābi jeb aspirīnu un kofeīnu.
Sāpēm vēderā. Spazmolītiķi. Ja sāp vēders, noteikti nevajadzētu dzert klasiskos pretsāpju medikamentus. Ieteicams lietot tā saucamos spazmolītiķus. Tie atslābina kuņģa un zarnu trakta un urīnizvadsistēmas gludo muskulatūru, palīdz mazināt sāpes, kas rodas nieru koliku, žultspūšļa koliku un zarnu spazmu dēļ. Efektīvs arī, ja ir sāpīgas mēnešreizes. Uzmanies – var pazemināt asinsspiedienu! Var dot arī bērniem no 6 gadu vecuma. Tomēr vēdera sāpju gadījumā, ja nav zināms cēlonis, ieteicams vērsties pie ārsta!
Ja ir locītavu un muskuļu sāpes, nevajadzētu lietot aspirīnu jeb acetilsalicilskābi, jo lielās devās, kā tas vajadzīgs šādās reizēs, tas rada kuņģa un zarnu traktu kairinājumu.
Pretsāpju zāļu iedarbību pastiprina B grupas vitamīni, īpaši B12, magnijs.
Ņem vērā
Optimālais laiks, kad pretsāpju līdzekļus lietot bez ārsta ziņas, ir no trim dienām līdz nedēļai. Ja šajā laikā sāpes nemitējas, bet tikai pieņemas spēkā, jāmeklē ārsta padoms.
Bieži vien cilvēki domā: «Nemaz tik ļoti nesāp, iztikšu bez zālēm!» Tā gan nedari, jo pat nelielas, mērenas sāpes, kuras it kā viegli paciest, liek jutīgo vietu saudzēt, nekustināt, no tā savukārt saspringst apkārtējie muskuļi, un problēma tikai samilzt. Bet, tā kā lielākajai daļai pretsāpju zāļu piemīt arī pretiekaisuma efekts, ar tām vainu izdodas daudz ātrāk novērst jau pašos pamatos.