Pret saaukstēšanos jācīnās racionāli
Pēdējo nedēļu laikā ievērojami pieaudzis akūto elpceļu saslimšanu gadījumu skaits, kas lielā mērā izskaidrojams ar straujo temperatūras maiņu pēc karstās vasaras. Mediji ziņo arī, ka šoruden vairākas reizes palielinājies pārdoto zāļu apjoms elpceļu saslimšanas gadījumos. "Veselības projekti Latvijai" (neatkarīga nevalstiska organizācija, starptautiskās organizācijas Health Action International biedrs, viens no organizācijas mērķiem ir ietekmēt medikamentu racionālu un saprātīgu lietošanu Latvijā), balstoties uz pētījumu* par medikamentu lietošanas paradumiem Latvijā, aicina sabiedrību pievērst uzmanību šī brīža rudens aktualitātei - saaukstēšanās gadījumiem. Nepareiza saaukstēšanās ārstēšana, ļaujoties dažādu reklāmu un neprofesionālu padomdevēju ietekmei, kas raksturīgi mūsu sabiedrībai, var izraisīt nopietnas veselības problēmas.
Pētījums "Latvijas iedzīvotāju medikamentu lietošanas paradumi saaukstēšanās saslimšanu gadījumos" liecina, ka Latvijā cilvēki medikamentus izmanto bieži, taču daudzkārt nepamatoti, kas saistīts arī ar faktu- trūkst neatkarīgas informācijas par medikamentiem:
- saaukstēšanās saslimšanu sakarā iedzīvotāji visbiežāk konsultējas ar radiem, draugiem uz paziņām (45,2%), otro vietu ieņem farmaceits (37,3%), trešo- medikamentu apraksti, informācija internetā (37,0%), ceturto- mediķis (30,9%).
- samērā liela iedzīvotāju daļa (15,4%), kas lietojuši medikamentus saaukstēšanās saslimšanas sakarā, nespēj atbildēt uz jautājumu par medikamentu savstarpējās savienojamības ievērošanu. Līdzīga aina vērojama arī attiecībā uz jautājumiem par medikamentu blakusparādību un kontrindikāciju ievērošanu.
- tikai 19,7% Latvija iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā ir pilnībā pieejama neatkarīga informācija par medikamentiem, kas paredzēti saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanai vai simptomu atvieglošanai.
- Aptaujāto vidū 46% pieaugušo un 62,7% bērnu aprūpētāji atzina, ka būtiski vai zināmā mērā nācies samazināt citus izdevumus, lai varētu iegādāties medikamentus saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanai.
- Bērnu (0-6 g.v.) saaukstēšanās saslimšanu gadījumos bieži (52,2% gadījumos) tiek lietoti deguna asinsvadus sašaurinoši pilieni, kā arī samērā bieži (24,6% gadījumos) - antibiotikas.
Kā rīkoties saaukstēšanās gadījumos?
Medicīna un farmācija ir sarežģītas nozares, taču jebkuram cilvēkam sevis paša labad nepieciešamas elementāras zināšanas par savu veselību. Pāris racionāli ieteikumi**, kā rīkoties saaukstēšanās gadījumos palīdzēs efektīvāk tikt galā ar slimību un vienlaikus ieekonomēt līdzekļus, kas nereti tiek iztērēti par nevajadzīgiem medikamentiem:
• Svarīgi atcerēties, ka vislabāk pirmo vai pirmās divas slimības dienas, kad parādās saaukstēsanās simptomi, pavadīt mājās, kārtīgi izguļoties un dzerot karstu tēju;
• Augsta temperatūra ir cilvēka organisma aizsargmehānisms, ar kura palīdzību ķermenis cīnās pret infekciju. Pirms dzer zāles, lai samazinātu temperatūru, ja tā nav augstāka par 38,5 C, jāpadomā, vai būtībā netiek "sasietas rokas saviem sargiem";
• Ja ir nepieciešams izvēlēties zāles augšējo elpceļu saslimšanām, labāk izvēlies medikamentus, kas satur vienu aktīvo vielu. Pirms sāc lietot zāles, padomā, vai tās tiešām ir nepieciešamas, jo jebkurām zālēm ir blakus parādības;
• Esi uzmanīgs lietojot medikamentus ar dažādiem nosaukumiem, tajos varbūt viena un tā pati aktīvā viela. Medikamenta pārdozēšana var nodarīt lielu ļaunumu veselībai;
• Īpaši uzmanīgiem ir jābūt lietojot medikamentus bērniem. Bērniem vecumā līdz 6 gadiem, īpaši bērniem jaunākiem par 3 gadiem, nav ieteicami deguna pilieni, kas sašaurina asinsvadus (satur oksimetazolīnu (oxymetazoline), fenilepinefrīnu (phenylephrine), pseidoefedrīnu (pseudoephedrine) un ksilometazolīnu (xylometazoline).
Citi padomi par racionālu zāļu lietošanu: www.veselibasprojekti.lv
*"Veselības projekti Latvijai" pētījums "Latvijas iedzīvotāju medikamentu lietošanas paradumi saaukstēšanās saslimšanu gadījumos" ietvaros Latvijas iedzīvotāju kvantitatīva aptauja, kurā piedalījās iedzīvotāju ģenerālkopai atbilstoša reprezentatīva izlase n=1700 (vecums 18-74 gadi), notika no 2009.gada oktobra līdz decembrim. Aptauju veica SIA "TNS Latvija". Datu analīzi veica Ieva Salmane - Kuļikovska, Signe Mežinska, RSU Sociālo zinātņu doktorantūra, sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes asoc. prof. Ritmu Runguli.
** Ieteikumi izstrādāti sadarbībā ar ģimenes ārsti Ilzi Aizsilnieci.
Ieva Kuļikovska,
VPL projektu direktore un valdes locekle
