Premjerministre: Circene vēlēšanās netiks piedāvāta kā veselības ministra amata kandidāte

Nākamajās Saeimas vēlēšanās ilgstoši slimojošā veselības ministre Ingrīda Circene netiks piedāvāta kā "Vienotības" šī amata kandidāte, intervijā "Dienai" stāstījusi premjerministre Laimdota Straujuma, kuru "Vienotība" Ministra prezidenta amatam grasās piedāvāt arī pēc vēlēšanām.

"Es varu pilnīgi noteikti pateikt, ka Circene nebūs veselības ministre," sacījusi politiķe, nesniedzot skaidru atbildi, kādas savukārt būs pašlaik kritiku saņēmušās izglītības ministres Inas Druvietes (V) pozīcijas vēlēšanās: "Par Druvietes kundzi neesmu domājusi. Jo viņai kā ministrei nevaru izteikt pārmetumus, problēmas vairāk ar ierēdniecību, kas nestrādā."

Jautāta, vai Circene amatu pametīs vēl šīs Saeimas laikā, Straujuma skaidrojusi, ka pašlaik skaidrs esot vien tas, ka Circenei slimības lapa būs līdz jūlija beigām. "Ministrijā nepieciešams ministrs. Īpaši tādā jomā, kur strādājošie ir satraukti un gaida risinājumus. Kad pēc svētkiem atgriezīšos no Briseles, risinājums būs jāatrod. Tas nav vienkārši. Jo prasīt demisiju cilvēkam, kas slims, no vienas puses neētiski. (...) Jā, risinājums ir vienoties ar Circenes kundzi par viņas pašas demisiju."

Runājot par problēmām veselības nozarē, Straujuma stāstījusi, ka ir lūgusi Veselības ministrijai sagatavot informāciju pa gadiem, "kādi pakalpojumi tiek apmaksāti, cik tam vajadzīga nauda, ko mēs gribam un ko varam sasniegt līdz 2020.gadam". "Lai pie viena galda kopā ar visām medicīnas organizācijām varam to izdiskutēt. Lai skaidrs, kas ir tas pakalpojumu grozs, ko valsts var atļauties. Veselības nozarei un arī klientiem jāzina, kas ir valsts apmaksāts un ko var saņemt. Kad ar ministriju un nozari būs izrunāts, tiksimies ar Finanšu ministriju. Jāskatās, ko varam."

Vaicāta, kuras nozares var sagaidīt budžeta līdzekļu pieaugumu, Straujuma atzīmējusi aizsardzības vajadzības, kurām ne tikai ilgtermiņā, bet arī nākamā gada budžetā būs jāparedz konkrēta papildu nauda.

Līdz 1.augustam ministrijas iesniegs savas budžeta prioritātes, bet pieprasījumu vērtēšana tiek plānota pēc vēlēšanām - 7.oktobrī. Straujuma pieļauj, ka šogad saistībā ar vēlēšanu laiku ministrijas prasīs vairāk līdzekļu nekā parasti, tomēr viņa ir pārliecināta, ka lēmumus pieņemt izdosies: "Katru gadu ar to tiekam galā. (...) Mēs nevaram dzīvot ārpus iespējamiem līdzekļiem. Modelis jāveido tā, kādas ir iespējas."

Straujuma sola, ka priekšvēlēšanu gājienus atteiks visiem ministriem, arī savējiem. "Piemēram, visu cieņu izglītības un zinātnes ministrei, bet, ja runa ir par 75 miljoniem pedagogu algām, es valdībā gribu redzēt izvērtējumus. Viņiem ir izstrādāti divi skolotāju algu finansēšanas modeļi, ko tagad saskaņo ar arodbiedrībām. Es ceru, ka Finanšu ministrijas Budžeta departaments veiks precīzus aprēķinus, lai ministri var saprast."

Savukārt runājot par demogrāfiju, Straujuma vēlētos, lai viņas darbības laikā Latvijas iedzīvotāju skaits atkal palielinātos virs diviem miljoniem. "Mērķis jāliek virs diviem miljoniem. Mēs nedrīkstam domāt, ka būs mazāk," sacījusi politiķe, solot, ka uzlabojums tiks panākts uz dzimstības pieauguma rēķina. "Ir atbalsta politika, redzēsim, kāds būs efekts pēc gada. Un uz reemigrācijas. Kas attiecas uz imigrāciju, iespējams, ka pēc četriem gadiem atsevišķās nozarēs būs nepieciešams darbaspēks ar konkrētu izglītību. Tāpēc mums pašiem jāvelta liela uzmanība izglītībai."