Preiļos nedzīvi dzimušo uz pusi mazāk nekā vidēji valstī
Preiļu slimnīcas Dzemdību nodaļā, kuras pastāvēšana Veselības ministrijas apsvērumu dēļ vēl pirms dažiem gadiem bija neskaidra, nedzīvi dzimušo skaits pēdējos piecos gados ir uz pusi mazāks nekā vidēji valstī, liecina statistikas dati.
Valstī pēdējos piecos gados reģistrēti 98 834 dzīvi dzimušie, 553 nedzīvi dzimušie jeb viens nedzīvi dzimušais uz 179 dzīviem dzimušajiem. Preiļu slimnīcas Dzemdību nodaļā ir reģistrēts viens nedzīvi dzimušais uz 358 dzīvi dzimušajiem.
Pērn Preiļu slimnīcas Dzemdību nodaļā, kur laist bērnus pasaulē izvēlas ne vien vietējās māmiņas, bet arī aizvien vairāk sieviešu no visas tuvākās apkaimes, tika pieņemtas 455 dzemdības, kas ir otrs lielākais dzemdību skaits slimnīcas pastāvēšanas vēsturē kopš 1983.gada, kad tika reģistrētas 458 dzemdības. Pērn netika reģistrēts neviens nedzīvi dzimušais.
Neviens nedzīvi dzimušais Preiļu slimnīcas Dzemdību nodaļā netika reģistrēts arī 2014.gadā, kad dienas gaismu šeit ieraudzīja 412 jaundzimušie. 2013.gadā uz 347 dzīvi dzimušajiem tika reģistrēti četri, bet 2012.gadā uz 295 dzīvi dzimušajiem - viens nedzīvi dzimušais. Neviens nedzīvi dzimušais Preiļu slimnīcas Dzemdību nodaļā netika reģistrēts arī 2011.gadā, kad šeit tika reģistrēti 280 jaundzimušie.
Preiļu slimnīcas Dzemdību nodaļas vadītājs, ginekologs Juris Kļaviņš aģentūrai LETA paskaidroja, ka būtisks šādu rezultātu sasniegšanā ir bijis godprātīgs komandas darbs kolektīvā, kas ir sastrādājies un gadiem nemainīgs.
Ārsts norāda, ka statistikas datus nevar vērtēt viennozīmīgi, jo dzīvē ir dažādi periodi un katrs dzemdību gadījums ir īpašs, un ne vienmēr iznākumu ietekmē dzemdību vadīšanas taktika. Tomēr nelielā slimnīcā var īstenot individuālu pieeju katrai dzemdētājai. "Liela nozīme ir tam, ka Dzemdību nodaļas visi ārsti ir Preiļos uz vietas un ka dzemdību procesā personāla komanda ir tā pati no sākuma līdz bērniņa piedzimšanai," atzīst Kļaviņš.
LETA jau vēstīja, ja 2012.gada jūnijā Preiļu, Līvānu, Aglonas, Vārkavas un Riebiņu novadu pašvaldības bija spiestas piešķirt Preiļu slimnīcai 30 000 latu (42 857 eiro) papildu finansējumu dzemdību palīdzības pakalpojumu nodrošināšanai.
Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja Preiļu slimnīcas toreizējais vadītājs Jānis Anspoks, problēmas ar Dzemdību nodaļas pastāvēšanu Preiļu slimnīcai radās 2011.gadā, kad Veselības ministrija apsvēra iespēju liegt ārstniecības iestādei sniegt minēto pakalpojumu.
Pēc tam, kad slimnīcas un pašvaldības vadība piedāvāja Veselības ministrijai finansēšanas variantu, kurš paredz, ka slimnīcai tiek maksāts atkarībā no dzemdību skaita, pie šāda finansēšanas modeļa nepieciešamo papildu finansējumu ārstniecības iestādei bija gatavas nodrošināt arī vietējās pašvaldības, Preiļu slimnīcai tomēr tika atļauts sniegt šo pakalpojumu.
LETA
