Uztura bagātinātājus ikdienā lieto teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, visbiežāk – imūnsistēmas stiprināšanai. To atklāj “Euroaptieka” veiktā aptauja “Labsajūtas barometrs”*, kas izgaismo sabiedrības paradumus rūpēs par savu labsajūtu. Kādi uztura bagātinātāji ir populārākie, kas visbiežāk izvēlas tos lietot un kā nepārsniegt robežu starp vēlamā efekta sasniegšanu un pārdozēšanu – skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Kopējās labsajūtas uzlabošanai uztura bagātinātājus lieto 29 % iedzīvotāju. Visbiežāk tos izvēlas cilvēki vecumā no 18 līdz 49 gadiem – šajās vecumu grupās tos lieto teju katrs trešais respondents. Senioru vidū uztura bagātinātāju lietošana ir retāka. 

“Fakts, ka teju trešdaļa iedzīvotāju uztura bagātinātājus lieto kopējās labsajūtas uzlabošanai, liecina par sabiedrības pieaugošo izpratni par preventīvas veselības aprūpes nozīmi. Visbiežāk tos izvēlas izmantot cilvēki aktīvā darba un ģimenes dzīves posmā. Šī sabiedrības grupa ir aktīvāka, pakļauta lielākam stresam un tajā pašā laikā ir informētāka par veselīga dzīvesveida nozīmi,” skaidro farmaceite.

Aptaujas rezultāti parāda, ka ir arī ievērojama atšķirība starp dzimumiem – sievietes uztura bagātinātājus lieto daudz biežāk (36 %) nekā vīrieši (20 %). Turklāt 25 % aptaujāto vīriešu atzīst, ka nelieto nekādus uztura bagātinātājus. Novērojama arī tendence, ka cilvēki ar augstāko izglītību uztura bagātinātājus lieto biežāk (32 %) nekā tie, kuriem ir pamatizglītība (10 %). 

“Dažādās sabiedrības grupās ir atšķirīgi uztura paradumi, un tas ietekmē arī uztura bagātinātāju lietošanu. Tie var sniegt vērtīgu atbalstu situācijās, kad nepieciešams papildināt uzturu, taču to lietošana jāpielāgo individuālajām vajadzībām. Īpaši svarīgi ievērot dienas devas un ņemt vērā iespējamās mijiedarbības ar pārtiku vai medikamentiem. Cilvēkiem, kuri lieto vairākus medikamentus, noteikti ieteicams konsultēties ar farmaceitu vai ārstu. Rūpīga pieeja un profesionāls padoms palīdz nodrošināt, ka uztura bagātinātāji patiešām kalpo veselības stiprināšanai, nevis rada riskus,” turpina farmaceite. 

Populārākie uztura bagātinātāji un farmaceites padomi to lietošanā

1. D vitamīns

Visbiežāk lietotais uztura bagātinātājs – to izmanto 68 % Latvijas iedzīvotāju. Tas ir īpaši būtisks Imūnsistēmas stiprināšanai, jo tas palīdz organismam efektīvāk cīnīties ar dažādām saslimšanām, kā arī nodrošina kaulu un zobu veselību un veicina normālu muskuļu darbību.

Farmaceites ieteikums: D vitamīna trūkums ir izplatīta problēma Latvijā, kas sākotnēji var būt bez simptomiem, taču ilgtermiņā var radīt veselības sarežģījumus. Lai noteiktu D vitamīna līmeni, jāveic asins analīzes – optimālais līmenis asinīs tiek uzskatīts 30–50 ng/ml. Tas jālieto ilgstoši, vēlams visu gadu, īpaši tumšajos mēnešos. Ieteicamā dienas deva pieaugušajiem ir 600–800 SV, taču gadījumos, kad konstatēts deficīts, ārsts var nozīmēt īslaicīgi lielākas devas. D vitamīnu vislabāk uzņemt kopā ar ēdienu, kas satur taukvielas. Tā kā D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tas uzkrājas organismā, tāpēc ir īpaši svarīgi ievērot norādīto dienas devu. Galvenās D vitamīna pārdozēšanas sekas ir kalcija līmeņa paaugstināšanās asinīs, kas var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu un biežu urinēšanu. D vitamīns pārtikas produktos nav plaši sastopams, bet to var iegūt ēdot treknas zivis, sarkano gaļu, aknas un olas dzeltenumu.

2. Magnijs

Šo minerālvielu uzturā iekļauj 38 % aptaujāto. Magnijs piedalās dažādos organisma procesos – tas veicina normālu muskuļu, sirds, nervu un nieru darbību, uzlabo miega kvalitāti un palīdz mazināt trauksmi, kā arī uzlabo kopējo labsajūtu. 

Farmaceites ieteikums: Magnijs ir īpaši noderīgs cilvēkiem ar paaugstinātu fizisko vai emocionālo slodzi. Lai sasniegtu  efektu, to ieteicams lietot kursa veidā – vismaz vienu līdz trīs mēnešus. Pieaugušajiem dienā ieteicams uzņemt 300 mg magnija. Tas jālieto kopā ar ēdienu – tukšā dūšā magnijs var kairināt kuņģi un slikti uzsūkties. Uzsūkšanos palīdz veicināt D, B6, C vitamīni, kālijs un ogļhidrāti, bet kavē – tauki, olbaltumvielas, kalcijs, kā arī kafija un alkohols. Pārmērīga magnija lietošana var izraisīt sirdsdarbības traucējumus, tāpēc svarīgi ievērot noteiktās devas. Šo minerālvielu var organismā iegūt arī ar uzturu, piemēram, ēdot auzu pārslas, kviešu putraimus, rīsus, zivis, riekstus, sēklas un dārzeņus, augļus un ogas.

3. Omega-3 taukskābes

Omega-3 taukskābes, ko lieto 26 % aptaujāto iedzīvotāju, ir neaizstājamās taukskābes, kas būtiski veicina smadzeņu veselību, uzlabo atmiņu, koncentrēšanās spējas un palīdz stabilizēt emocionālo stāvokli.

Farmaceites ieteikums: Omega-3 taukskābes organisms pats nespēj sintezēt, tāpēc tās nepieciešams uzņemt ar uzturu vai uztura bagātinātājiem. Tās labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī smadzeņu darbību. Šīs taukskābes var lietot ilgstoši. Regulāri lietojot Omega-3, pirmos uzlabojumus iespējams novērot 4–12 nedēļu laikā. Ieteicamā dienas deva pieaugušajiem ir 250 mg EPA un DHA kombinācijā. Lai nodrošinātu labāku uzsūkšanos, Omega-3 taukskābes vēlams lietot kopā ar ēdienu, īpaši tādu, kas satur taukvielas. Lietošana no rīta var palīdzēt uzlabot enerģijas līmeni un koncentrēšanos, savukārt vakarā – veicināt relaksāciju un nervu sistēmas atjaunošanos. Galvenie Omega-3 avots ir treknās zivis.

Papildus šiem uztura bagātinātājiem, Latvijas iedzīvotāji bieži izvēlas arī C vitamīnu (27%), multivitamīnus (18%) un dzelzi (11%), kā arī līdzekļus nervu sistēmai (10%) un probiotikas/prebiotikas (8%), kas atbalsta imunitāti, veicina organisma līdzsvaru un uzlabo kopējo labsajūtu.

Visa pamatā – veselīgs dzīvesveids

Autors: Freepik.com/ freepik

Aptaujas dati apliecina, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas uztura bagātinātājus kā ikdienas atbalstu veselībai, kas vērtējama kā pozitīva tendence. Taču jāņem vērā, ka labākos rezultātus iespējams sasniegt, ja uztura bagātinātāji tiek lietoti pārdomāti – kā daļa no veselīga, sabalansēta uztura.

“Lai nodrošinātu visas nepieciešamās uzturvielas, ir svarīgi iekļaut produktus no visām piecām pārtikas grupām: dārzeņus, augļus, graudaugus, olbaltumvielām bagātus produktus un piena produktus, tādējādi veidojot pamatu, ko uztura bagātinātāji var tikai papildināt, nevis aizstāt,” piebilst farmaceite.

*Aptauju pēc “Euroaptieka” pasūtījuma 2025. gada martā veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās 1001 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.