Plastikas ķirurģe: Krūšu palielināšanas operācijas zaudē popularitāti. Kas tās apsteidz?

Kā mākslīgais intelekts ietekmēs un mainīs estētisko plastisko ķirurģiju? Kādi tehnoloģiju sasniegumi būs pieejami pacientiem un kādas ir vadošās nozares tendences? Ekskluzīvu ieskatu sniedz Dr. Evija Rodke, sertificēta un augsti kvalificēta plastikas ķirurģe un klīnikas “Aesthetica” īpašniece, kura nesen atgriezusies no lielākā estētiskās plastiskās ķirurģijas vispasaules kongresa (ISAPS) Kartagenā, Kolumbijā, kur piedalījās ietekmīgākie nozares speciālisti.

Uzvar dabiskums

Viena no vadošajām tendencēm šogad un pārskatāmā nākotnē ir dabiskuma pieeja estētiskajā ķirurģijā. Cilvēki arvien vairāk vēlas izskatīties kopti, starojoši un jaunāki, bet bez acīmredzamiem mākslīguma elementiem un pārspīlējumiem. “To apliecina arī statistika – pasaule pārsvarā pāriet uz mazākiem krūšu implantiem, šobrīd ir ļoti izteikts downsizing vilnis. Turklāt 2023. gadā pirmo reizi vēsturē liposakcija (tauku atsūkšana) ir kļuvusi par populārāko operāciju pasaulē, apsteidzot krūšu implantus,” saka plastikas ķirurģe, turpinot piebilst, ka tauki, kas tiek iegūti atsūkšanas operācijās, ir pašu “pacientu zelts”, ko arvien vairāk izmanto, lai veiksmīgi koriģētu seju un ķermeni tur, kur tas ir nepieciešams, tādējādi atgriežot tvirtumu.

Mākslīgais intelekts pasaka priekšā

Mākslīgais intelekts ienāk arī plastiskajā ķirurģijā – ir radītas lietotnes, kas nolasa cilvēka vaibstus un ķermeni, un pasaka priekšā, kādas manipulācijas un kur būtu jāveic, lai uzlabotu izskatu. Šobrīd ir pieejamas lietotnes injekcijām, kur pats cilvēks mājas apstākļos var “nolasīt” savu seju un iegūt shematisko plānu – kur nepieciešams botulīns, kur filleris, kur ādas kvalitātes uzlabojošas injekcijas. Tāpat realitātē jau darbojas lietotnes krūtīm, kur sieviete mājās var precīzi saprast – vai un tieši kāda krūšu pacelšana būs vajadzīga, vai pietiks tikai ar implantiem, lai koriģētu krūšu tilpumu un formu. “No vienas puses ir mulsinoši, ka šādas lietotnes ir pieejamas arī pacientiem, jo tad varētu likties, ka viņi paši sāks pieņemt lēmumus un stāstīt ārstiem, kas jādara, bet no otras puses, tas varētu ieviest lielāku skaidrību mūsdienu plašajā piedāvājuma klāstā – cilvēki tāpat iegūst informāciju internetā, no draugiem, apmeklē vairākus ārstus un viņiem veidojas savs viedoklis un kādreiz arī liels apjukums. Mākslīgais intelekts ieviesīs pirmo skaidrību, palīdzot izvērtēt, vai manipulācijas vispār ir nepieciešamas, izglītos, konkretizēs un sašaurinās vajadzīgo metožu klāstu, turklāt jebkurā gadījumā, visi šie rīki nav nošķirami no konsultācijas ar ārstu un katra pacienta individuālajām fizioloģiskajām īpatnībām. Mākslīgais intelekts nevar izvērtēt, cik biezi vai plāni ir pacienta audi, cik graudains, atrofisks vai ciets ir dziedzeris utml. Tās ir būtiskas nianses, ko var izvērtēt tikai ārsts un piemeklēt visdrošāko un labāko metodi konkrētās problēmas risināšanai,” norāda plastikas ķirurģe. Viņa uzsver, ka kongresā daudz tika runāts par pacientu izglītošanu. “Jo īpaši būtiski tas ir jaunajiem ārstiem – nedrīkst ļauties pacientu spiedienam un iegribām, kā arī izpildīt kādu manipulāciju bez pamatojuma, jo “pacients taču pats gribēja”…. Ārsts ir profesionālis, kas vada ārstēšanas procesu, un tikai atbilstoši izglītots speciālists var pateikt, vai konkrētā operācija un tieši kādā metodē patiešām ir nepieciešama. Ārsta pirmais likums ir nenodarīt kaitējumu, un tieši šis princips mūsu klīnikā tiek ļoti stingri ievērots Ja redzam, ka ekspektācijas ir nereālas vai nav iespējams izdarīt to, ko pacients ir iedomājies, ja nesasniegsim kāroto rezultātu vai radīsim lielāku traumatismu kādas iedomas dēļ, tā arī pasakām. Šajos gadījumos pieprasītās procedūras neveicam. ”

“Gudrie” implanti un pasaules līmeņa metodes

Foto: Freepik.com/ nensuria

Tehnoloģiju attīstība ir nemitīga un tā attiecas arī uz krūšu implantiem. Kongresā tika prezentēti jaunākie implanti, kuros iekļauts informācijas nesējs – pasīvās radiofrekvences identifikācijas ierīce (QID), kas papildu informācijai par implantu (šādi implanti jau ir pieejami) fiksē arī tā temperatūru un spiedienu. Šo informāciju ir viegli nolasīt, pārlaižot speciālu ierīci pāri krūtīm. Uzreiz tiek iegūti dati par temperatūru implantā, kas norāda, vai ap tiem ir iekaisuma process, kā arī informācija – ir implanta plīsums vai tieši otrādi – ap tiem savilkti rētaudi. Tas atvieglos mediķu darbu, ja pacientei radīsies veselības sarežģījumi, kā arī palīdzēs tos savlaicīgi diagnosticēt.

Pēdējos gados plastikas ķirurģe ir īpaši specializējusies dažāda veida krūšu korekcijās – ar implantiem, krūšu pacelšana un samazināšana, kā arī dažnedažādas kombinācijas un citur veiktu operāciju labošanas gadījumi, kas sastāda apmēram pusi no dakteres darba un nereti ir profesionāls izaicinājums. Lai paplašinātu zināšanas par knifiem un īpašiem palīglīdzekļiem, ko var izmantot, veicot sarežģītas operācijas, daktere kongresā lielāko uzmanību veltīja lekcijām, kas ir saistītas tieši ar šo jomu. “25  gadus, strādājot nozarē, esmu nemitīgi pilnveidojusies un atklājusi filigrānas nianses, kā savu darbu paveikt vēl labāk. Šajās tehnikās esmu apmācījusi arī citus ķirurgus klīnikā. Kongresā par šīm metodēm stāstīja arī no skatuves. Mēs tās pielietojam jau gadiem, un tas liek saprast, ka esam uz pareizā ceļa un pasaules līmenī, un tā ir patiešām forša sajūta,” gandarīti teic plastikas ķirurģe.

Krūšu implantu slimība ir mīts

Kongresā viņa guvusi vēl kādu svarīgu apstiprinājumu: “Pacientes bieži interesējas par BII – krūšu implantu slimību (breast implant illness), par ko runā jau gandrīz desmit gadus, saistot implantus ar sievietes vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos, dažādiem sistēmiskiem simptomiem un autoimūnām saslimšanām. Ir veikti plaši un apjomīgi pētījumi, un pēdējie dati, kas tika prezentēti šajā kongresā, vēsta, ka krūšu implantu slimība nav pierādīta – proti tieša krūšu implantu saistība ar sievietes veselības stāvokļa pasliktināšanos, dažādiem simptomiem organismā vai autoimūnām saslimšanām. Tomēr, ja implanta apvalks ir bojāts un iekšējais ir ilgstošā saskarē ar audiem, imunoloģiskā atbilde organismam ir pierādīta un ar katru gadu tā izteikti paaugstinās. Sieviete var nejust, ka notikušas izmaiņas implantos, jo nekas nesāp, sākumā nav arī nekādu īpašu pazīmju – mēs to ik pa laikam redzam arī savā praksē, bet organisma aizsargreakcija saasinās! Tāpēc ir ļoti svarīgi katru gadu veikt ultrasonogrāfijas izmeklējumu krūtīm ar implantiem pie zinošiem radiologiem un, ja ir atrasts implanta vai tā apvalka bojājums, implanti ir jānomaina pusgada laikā,” atgādina daktere.