Plāno mainīt valsts nodevas apmēru par uztura bagātinātāju reģistrāciju
Plānots, ka turpmāk mainīsies valsts nodevas apmērs par Latvijas tirgū ražoto, kā arī ievesto uztura bagātinātāju reģistrāciju, dažos gadījumos nodevu palielinot, bet citos - samazinot, paredz valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu "Par uztura bagātinātāju reģistrācijas valsts nodevu" grozījumu projekts.
Iecerēts, ka turpmāk vienāda - 165 eiro - nodeva būs par uztura bagātinātāja reģistrāciju visiem Latvijas tirgū laistiem uztura bagātinātājiem. Tāpat būs jauna nodeva 25 eiro apmērā par katra uztura bagātinātāja reģistrēšanu ar atšķirīgām organoleptiskajām īpašībām, piemēram, garšu vai smaržu.
Vienlaikus plānots atcelt 426,86 eiro nodevu par uztura bagātinātāja pirmreizēju reģistrāciju Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un 99,60 eiro nodevu par izplatīta uztura bagātinātāja reģistrāciju Eiropas Ekonomikas zonas valstī.
Ja tiks mainīts uztura bagātinātāja pagatavojuma veids, fasējuma vienības lielums, ieteicamā dienas deva, sastāvdaļas vai sastāvdaļu daudzums, tad nodeva par izmaiņu reģistrēšanu turpmāk būs 120 eiro.
Savukārt, ja tiks mainīts uztura bagātinātāja nosaukums, ražotāja nosaukums, ražotāja adrese, iepakojuma vienības lielums vai lietošanas pamācība, tirgotājam būs jāmaksā 50 eiro.
Tāpat plānots atcelt prasību uzņēmumiem iesniegt Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) valsts nodevas samaksu apliecinoša dokumenta kopiju vai internetbankas maksājuma izdruku.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, PVD pērn izvērtēja 1447 paziņojumus uztura bagātinātāju reģistrācijai, tajā skaitā 22 paziņojumus par uztura bagātinātājiem, kas Latvijas tirgū tika laisti no trešajām valstīm. 14 gadījumos PVD lūdzis izsmeļošāku sniegumu arī no Zāļu valsts aģentūras.
PVD izvērtē uztura bagātinātāja sastāvu - izmantoto vielu, vitamīnu un minerālvielu daudzumu, to savienojumu veidus, jaunās pārtikas sastāvdaļas, pārtikas piedevas un aromatizētājus, kā arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes sniegtos zinātniskos pamatojumus par dažādu augu lietošanas daudzumiem, uzturvērtības un veselīguma norādes.
Tāpat skaidrojumā teikts, ka katra dalībvalsts piemēro dažādu samaksu, pirms uztura bagātinātājs tiek laists tirgū, piemēram, Kipra - 34,17, Somija - 68, Čehija -304, Grieķija - 600 eiro. Ir arī valstis, kas nepiemēro ne nodevu, ne maksas pakalpojumu, ne citas izmaksas, kas saistās ar uztura bagātinātāju laišanu tirgū, - Igaunija, Lietuva, Polija, Īrija, Luksemburga, Francija, Malta, Nīderlande, Spānija, Zviedrija, Lielbritānija, Vācija, Portugāle, Bulgārija, Rumānija, Slovākija, Austrija un Horvātija.
Jaunie grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Noteikumu projekts attiecas uz 34 Latvijas uzņēmumiem, kas ražo uztura bagātinātājus, un vairāk nekā 200 uzņēmumu, kas nodarbojas ar to izplatīšanu.
LETA
