PKC: Agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas izveidei bērniem būtisks ir Saeimas deputātu atbalsts un iesaiste
Bērnu agrīnā preventīvā atbalsta sistēma (APAS) – nešaubīgi, ka Latvijā tās izveide ir akūti nepieciešama. Atklāts paliek jautājums, kam tas būtu jādara, kuram būtu izveides process jākoordinē un kādi būtu nākamie soļi. Agrīnam un preventīvam atbalstam bērniem jākļūst par daļu no jaunās valdības deklarācijas, jo ir vajadzīga politiskā griba, lai vienotos par izaicinājumu sarežģītībai atbilstošiem strukturāliem, organizatoriskiem un finanšu risinājumiem iesaistītajās ministrijās, kā arī valsts pārvaldē kopumā. Pārresoru koordinācijas centra (PKC) konferencē “Bērni – Latvijas nākotne? Agrīnā atbalsta sistēmas izveide” kā jomas ekspertu, tā arī 14. Saeimas politisko partiju pārstāvju diskusijās izkristalizējās vienots redzējums – agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveide bērniem ir neatliekams uzdevums. Saeimas deputāti šā darba veikšanai ierosina izveidot Saeimā Bērnu un ģimenes jautājumu apakškomisiju.
Sistēmas virsuzdevums - spēt identificēt bērnu attīstības problēmu un risku cēloņus jau agrīnās bērnības posmā un apsteidzoši reaģējot uz bērnu vajadzībām, sniegt visiem bērniem visā Latvijā līdzvērtīgus agrīnās attīstības atbalsta pakalpojumus. Vienlaikus sistēmas ietvaros jānodrošina atbalsts arī bērnu vecākiem un metodiskie rīki pedagogiem, ģimenes ārstiem un citiem jomas speciālistiem, kas nodrošina agrīnās intervences pakalpojumus bērniem un ģimenēm. Tāpēc bērnu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmai ir jābūt vienoti starpnozariski koordinētai vienlaicīgi veselības, izglītības un labklājības jomās.
“Viens no Latvijas četriem stratēģiskajiem mērķiem Saeimas apstiprinātajā Nacionālajā attīstības plānā ir vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem bērniem, lai ikvienam būtu līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību, veselības aprūpi, augt un dzīvot drošā vidē utt. Bērni ir viena no tām grupām, kas visskarbāk izjūt nevienlīdzīgu iespēju sekas. APAS izveide ir vērsta uz nevienlīdzības mazināšanu, svarīgu pakalpojumu nodrošināšanu bērniem agrīnajā vecumā, lai rezultātā mēs vairotu savu konkurētspēju un gādātu par cilvēkkapitāla kvalitāti nākotnē. To var izveidot, tikai nozarēm cieši sadarbojoties. Līdz šim esam izjutuši spēcīgu atbalstu no dažādām institūcijām, bet tā arī nav izdevies panākt tieši politisku vienošanos par vienotu institucionālo risinājumu,” atklājot konferenci, akcentēja PKC vadītājs Pēteris Vilks.
“Konferences nosaukumā likta jautājuma zīme – un tā ir vietā, ja atskatāmies uz līdzšinējo valsts politiku. Vai bērni tiešām ir Latvijas nākotne? Līdzšinējā resoriski fragmentētā politika nosedz atsevišķas vajadzības, bet bērns kā indivīds nekad nav bijis vienotas un mērķtiecīgas valsts politikas jautājums. Latviešu nācija pastāvēs tikai tad, ja būs bērni, kas runās latviski, kops latviešu kultūru un būs gatavi savu valsti attīstīt un aizsargāt, tāpēc Latvijai ir vajadzīga labi izstrādāta un labi koordinēta demogrāfijas, ģimenes un bērnu atbalsta politika, un agrīna preventīvā atbalsta sistēma bērniem ir nozīmīga šādas politikas sastāvdaļa. Apzinoties demogrāfijas, ģimenes un bērnu politikas nozīmi, esmu aicinājis izveidot ministra biedra amatu šīs politikas jautājumos. Saeima apstiprināja šādu likuma grozījumu, kas to principā padara par iespējamu. Vai tas būs – tas ir atkarīgs no katras valdības. Taču princips, ka mūsu sistēma paredz šādu iespēju, ir liels solis uz priekšu,” konferences dalībnieku uzrunā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols atgādināja, ka Pasaules Veselības organizācija definē veselību nevis kā slimības neesamību, bet gan kā pilnīgu fizisku, sociālu un mentālu labbūtību. “Runājot par bērniem, gribētu to papildināt ar vēl vienu aspektu – pilnīgu savas kapacitātes realizēšanu. Vārda “vesels” pretstats ir “sašķelts”, “sadrumstalots”. Veselības fiziskā, mentālā un psiholoģiskā komponente nav nodalāmas, tāpat kā labklājības, sociālās un izglītības jomas ietekme uz bērnu attīstību,” pauda Valts Ābols.
Konferences laikā eksperti norādīja, ka ļoti asi ir izjūtams speciālistu un vienotas sistēmas trūkums, lai palīdzētu bērniem ar mācīšanās un uzmanības traucējumiem vai hiperaktivitāti. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure norādīja, ka būtiska loma speciālistu pieejamībā ir tieši pašvaldībās, kas neatrodas reģionu centru tuvumā, un tur speciālistu un finansējuma trūkums ir primāri risināmie jautājumi.
“Vienam no pieciem Latvijas bērniem ir attīstības grūtības, kas ietekmē viņa normālu attīstību. Vismaz vienam no desmit bērniem jau ir formāli diagnosticējami psihiski, uzvedības vai attīstības traucējumi. Jāapzinās, ka 50% šo traucējumu sākas līdz bērnu 15 gadu vecumam. Lielākajai daļai šādu traucējumu ir pieejamas efektīvas korekcijas un ārstēšanas metodes. Izaicinājums ir tieši agrīna atklāšana un tai sekojoša adekvāta palīdzība, kas būtiski uzlabo tālāko psihosociālo prognozi un mazina negatīvas sekas. Šodienas problēma ir tā, ka lielākā daļa šo traucējumu netiek atpazīti un ārstēti,” secināja bērnu psihiatrs, BKUS bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs, uzsverot savlaicīgas diagnostikas un skrīninga nozīmi. Tieši to Bezborodovs un labākie Latvijas zinātnieki ir modelējuši un izvērsuši arī agrīnu bērnu attīstības risku identificēšanas metodoloģijā, cita starpā piedāvājot instrumentu komplektu, kā savlaicīgi atpazīt attīstības vajadzības un riskus bērniem vēl pirms skolas vecuma. Plānots, ka izstrādāto pieeju un metodiku komplektu varēs izmantot kā ģimenes ārsti un pediatri, tā arī pirmsskolas pedagogi un citi speciālisti, kuri iesaistīti bērna aprūpē un audzināšanā.
Savā pieredzē dalījās Islandes Izglītības un bērnu lietu ministrs Ausmundurs Einars Dathasons (Ásmundur Einar Daðason). Islandē kopš 2019. gada ir izveidots šāds īpaša ministra postenis un viņa vadībā ir ticis izstrādāts un pieņemts Labbūtības likums. Pašreiz ieviešot likumu, valstī tiek īstenotas būtiskas pārmaiņas agrīnā preventīvā atbalsta politikā, un jau ir redzami pirmie rezultāti. Ministrs uzsvēra nepieciešamību nodrošināt sistēmisku pieeju agrīnā atbalsta pakalpojumu attīstīšanai, plānošanai un īstenošanas uzraudzībai, kā arī sākot no valsts pārvaldes līdz pat atbalsta pakalpojumu sniedzējiem visos līmeņos ar likuma spēku nostiprināt integrētas sadarbības veidošanas modeli, nosakot katra iesaistītā atbildību un pienākumus bērnu labbūtības un izaugsmes atbalstam. Īslandes pieredze jo vērtīga likās politiķiem, kas pēc iepazīšanās ar to turpināja diskusiju, cenšoties rast risinājumus Latvijas bērnu labbūtībai, par pieredzi ņemot iepriekš dzirdēto stāstu.
Visi 14. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji – deputāti paneļdiskusijā bija vienisprātis, ka šobrīd liels šķērslis agrīna atbalsta sistēmas izveidei ir nespēja politiski vienoties par šīs starpnozaru jomas politiskās atbildības risinājumu, atbilstošu izpildinstitucionālo modeli un finansēšanas principiem. Politiķu diskusijas galvenā atziņa – veselības, izglītības un sociālās darbību jomās vienoti koordinētas agrīna atbalsta sistēmas izveides uzdevums ir jāiekļauj jaunās valdības deklarācijā un ir jārod politiskā griba, lai izveidotu atbilstošu darba platformu arī Latvijas parlamentā – Saeimas apakškomisiju bērnu un ģimenes jautājumos, vienojoties par risinājumiem, ceļiem un finansējumu atbalsta pakalpojumu ieviešanai Latvijā.
Konferenci rīkoja Pārresoru koordinācijas centrs sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Universitāti, Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un vecāku organizāciju “Mammām un tētiem”. Konferencē piedalījās jomas eksperti un zinātnieki Latvijas Universitātes, Latvijas Pašvaldību savienības, Islandes Izglītības un bērnu lietu ministrijas, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Autisma apvienības un Pārresoru koordinācijas centra. Konference notika jau otro gadu, pulcējot un apvienojot tēmas speciālistus, zinātniekus, praktiķus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un arī politiķus, lai kopā meklētu labākos risinājumus un politisko atbalstu.
Ar konferences ziņotāju prezentācijām varat iepazīties PKC tīmekļvietnē.
