Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanā ir būtisks priekšnoteikums ES labklājībai nākotnē
Pirmais Baltijas pilsoniskās sabiedrības forums, kas norisinājās pagājušajā nedēļā, aktualizēja diskusiju par pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā – tās teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem gan trijās Baltijas valstīs, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Eiropā interešu pārstāvniecības modeļi ir ārkārtīgi dažādi, kas veidojušies vēsturisku, kultūras, sistēmisku un citu apstākļu rezultātā. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvijā teorētiski esam panākuši labu mehānismu izveidi, tomēr vēl ir liels darbs jāiegulda, lai panāktu izpratni, ka valdībai, ierēdņiem un publiskajam sektoram kopumā ir jākonsultējas ar organizēto pilsonisko sabiedrību, konsolidējot viedokļus un panākot tādu lēmumu pieņemšanu, kas ir visas sabiedrības interesēs, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs.
Dialoga izaicinājums starp lēmējinstitūcijām, sociālajiem partneriem un NVO, ir attīstīt dialogu arī reģionos, strādājot ar pašvaldībām. Labklājības ministre Iveta Purne savā uzrunā minēja, ka sociālais dialogs starp valsti, darba devējiem, arodbiedrībām un organizētās pilsoniskās sabiedrības interešu grupām ir valsts stabilitātes garants. "Latvijā sociālais dialogs funkcionē augstākajā līmenī, bet ir svarīgi, lai tas funkcionētu arī katrā uzņēmumā. Ir svarīgi saskatīt un izmantot tās iespējas, ko dod sociālais dialogs, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos. Sociālā labklājība ir kopīgs darbs, tā ir katra cilvēka dalīta atbildība un kopīgs ieguvums," uzsvēra Labklājības ministre Iveta Purne.
Kā norādīja Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) priekšsēdētājs Dimitris Dimitriadis Baltijas valstu piemēri sociālā dialoga un interešu grupu iesaistīšanā var kalpot, kā sadarbības modeļa paraugi, piemēram, Latvijas parlamenta deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību un sadarbību ar NVO, kā arī izveidotās padomes – Nacionālā Trīspusējā sadarbības padome un NVO padome. "Pilsoniskās sabiedrības dialogam jānotiek skaidri strukturēti ar augsta līmeņa politisko atbalstu visos līmeņos," nostāju pauda EESK priekšsēdētājs Dimitris Dimitriadis.
LDDK atbalsta EESK iniciatīvu Eiropā diskutēt par aizvien lielāku dažādu interešu grupu iesaistīšanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, jo sociālais dialogs ir tikai viens no demokrātiskas valsts uzbūves iezīmēm, kas var tikt papildināts, uzlabots un pilnveidots atbilstoši Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstības pakāpei.
Foruma laikā iezīmējās vairākas līdzīgas problēmas Baltijas un citās jaunajās ES dalībvalstīs, ar kurām sastopas nevalstiskā sektora un sociālā dialoga pārstāvji strādājot ar lēmējinstitūcijām.
Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe uzsvēra, ka Latvijā ir pietiekami laba situācija, kas attiecas uz deklaratīviem dokumentiem par Valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, tomēr prakse rāda, ka nepieciešams reāli iesaistīt Nevalstiskās organizācijas lēmumu pieņemšanā. Piemēram, Valsts budžeta sagatavošanā, jo īpaši, ja budžeta veidošanai ir konsekvences, kas skar institūciju, kas atbildīga par ‘Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas ieviešanu Latvijā.’
Baltijas valstis globālās ekonomikas kontekstā kļūst aizvien stratēģiski svarīgākas un diskusijās ar sociālajiem partneriem Eiropas līmenī uzmanība tiek vērstas uz nepieciešamību stiprināt Eiropas reģionu sadarbību. Lai Baltijas valstis un ES kopumā nodrošinātu labklājību nākotnē, laba partnerība, kas balstīta uz savstarpēju cieņu un izpratni, kā arī sadarbību ar ES kaimiņvalstīm, pirmkārt jau Krieviju, ir ārkārtīgi nozīmīga.
Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 42 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas - nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk kā 35% no Latvijas darbaspēka.
LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.
Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.
