"Bija liels šoks, kad uzzinājām, ka mammai ir krūts vēzis. Ģimenē nevienam nav bijusi tāda saslimšana. Arī rados ne, un te pēkšņi tāda diagnoze," savu stāstu uzsāk Inita un piebilst - lai arī ārstēšanās posms nav viegls ne mammai, ne viņas tuviniekiem, tomēr ir pārliecība, ka viss būs labi.

Brīnums tomēr nenotika

Jūnijā Initas mamma svinēs savu 69 gadu dzimšanas dienu. Viņa ir latviešu valodas un literatūras skolotāja, un turpina strādāt joprojām. Arī ārstēšanās laikā. "No aktivitāšu viedokļa mamma turpina dzīvot tāpat kā iepriekš, un drīz pēc diagnozes uzzināšanas mammai, arī es sapratu, ka man jāsaglabā miers, jo viņa sagaida atbalstu. Mammai ir ļoti labas draudzenes, un redzu, ka viņai sniedz mierinājumu cilvēku teiktais, ka viss būs labi," stāsta Inita. Viņa atzīst, ka ir ezotēriska ceļa gājēja, tāpēc vispirms centusies izprast iemeslu, kāpēc mamma saskārusies ar šādu saslimšanu. Inita saka: "Krūtis ir tā vieta, kur sievietei krājas visi aizvainojumi un pārdzīvojumi… Zinot mammu, viņas pārdzīvojumus, saprotu, ka tas ir gadiem krāts aizvainojums. Es arī ar mammu par to daudz runāju. Nebija viegli aizskart tādas tēmas, bet šī diagnoze ir tik spēcīgs signāls, ka to vairs nevar ignorēt."

Veidojumu krūtī sievietei atklāja ikgadējas pārbaudes laikā pērn pavasarī. Viņa devās pie ārsta, kurš teica, ka nepieciešama operācija. Tomēr tradicionālās ārstēšanas vietā sieviete izvēlējās paklausīt savas ģimenes uzticības personai - dziedniekam, kurš sacīja, ka audzēju iekapsulējis un pacientei nav jābaiļojas par tā attīstību. Tika lietoti sodas dzērieni, pieneņu saknes izvilkumi un tamlīdzīgi dabas līdzekļi, par kuriem interneta vietnēs lasāma plaša informācija kā par brīnumlīdzekļiem, kas spēj uzveikt audzējus. Brīnums tomēr nenotika, un pie ārsta onkoloģijas centrā otrreiz sieviete nokļuva pēc apmēram pusgada. Jāteic gan, ka visu šo laiku viņa devās uz pārbaudēm, lai pārliecinātos, ka veidojums nekļūst lielāks, un vienas šādas pārbaudes laikā tika atklāta metastāze padusē…

"Bija skaidrs, ka jāpiekrīt onkologa teiktajam un jāiet ārstēties ar tradicionālajām metodēm." teic Inita.

Silikons nepasargā

Viņas mammai veica operāciju, kuras laikā izņēma veidojumu, saglabājot krūti, un tagad sieviete iziet ķīmijterapijas kursu.

Inita atceras dienu, kad viņas mamma pēc pirmās ķīmijterapijas devās uz frizētavu nodzīt matus: "Mamma to uztvēra diezgan aukstasinīgi, savukārt es domāju, ka nevarēšu uz to noskatīties, ka raudāšu, bet, redzot mammas mieru un pašu procesu - patiesībā nebija nekā traģiska. Mamma nopirka parūku gandrīz identisku viņas līdzšinējam matu sakārtojumam, un skolā neviens pat nezina par tik dramatiskām izmaiņām viņas dzīvē. Mamma ne tikai māca latviešu valodu, bet viņai ir arī audzināmā klase. Tas, protams, rada dažādus pārdzīvojumus, jo viņa visu uztver ļoti personiski, taču mamma nevar nestrādāt. Pretējā gadījumā viņa, man šķiet, sajuktu prātā."

Raugoties uz savu mammu un citām nodaļā sastaptajām pacientēm, Inita atzīst, ka diagnoze vēzis nav tā, par kuru cilvēki atklāti runātu. "Viņi kaunas par to. Cilvēkam šķiet, ka viņš ir tāds kā kreisais, kuru skārusi šī slimība. Man tas nav saprotami, īpaši tāpēc, ka vēzis ir tik ļoti izplatīta slimība. Gandrīz kā gripa," saka sieviete un atspēko arī mītu par to, ka sievietei ar ieliktajām (silikona) krūtīm nedraud ļaundabīgs audzējs: "Šādu teikumu dzirdēju arī no māsas, un, protams, gribas pieķerties katram glābšanas salmiņam, nonākot patiesības priekšā, taču tas tiešām ir mīts." Initas mammai ir krūšu implanti.

Inita vēl piebilst - ja viņas mammai nebūtu tā viena vienīgā metastāze paduses limfmezglos, viņai vajadzētu iziet tikai četrus ķīmijterapijas kursus. Tagad nozīmēti seši, pēc tam arī staru terapija un tad vēl desmit gadus hormonālās tabletes. "Domāju, mamma arī izdarījusi kaut kādus secinājumus attiecībā uz pārtiku, uz ikdienā lietojamo kosmētiku. Protams, lasot visas tās šausmas par to, ka vēzis var būt no pārtikas, no dezodorantiem, pat no gaisa, ko elpojam, un kā tik vēl ne, liekas - ārprāts! No otras puses tas ir signāls, kas mudina padomāt, ka visi tie kairinātāji ir tepat līdzās, bet tev jāiemācās norobežoties no tā visa un jāatrod veids, kā izdzīvot šādā pasaulē," secina Inita un teic, ka abas ar māsu nolēmušas neveikt ģenētiskās analīzes, lai pārliecinātos, vai nav mantojušas gēnu, kas varētu izraisīt krūts vēzi: "Es tam neredzu pievienoto vērtību. Vienkārši jādzīvo iespējami veselīgi un mierīgi, saskaņā ar sevi, un viss."

Inita ar pārliecību saka, ka vajag izmantot visus pieejamos līdzekļus, kas var palīdzēt atveseļošanās procesā, bet nevajag cerēt uz brīnumu no malas. Viņa tic, ka ir garā ļoti spēcīgi cilvēki, kas saprot slimības patieso cēloni, spēj izdarīt secinājumus un tik ļoti mainīt savu apziņu, ka vēzim vairs nav vietas un tas aiziet. Bet.. tādu cilvēku nav daudz. Nevar gribēt neko nemainīt un gaidīt, ka palīdzēs dziednieks vai pieneņu saknes. Ir jāiet uz operāciju un terapiju: "Diemžēl Latvijā sievietēm, kurām ir krūts vēzis ar metastāzēm, nav iespējas ārstēties ar labāko terapiju. Esmu lasījusi, ka pat kaimiņvalstīs pieejama jaunāka terapija, kas rada mazāk blakņu un kuras ir krietni efektīvākas, un ļoti ceru, ka tomēr arī mūsu valstī būs pieejama labāka ārstēšana."

Šī gada 3.jūnijā notiks Solidaritātes gājiens vēža pacientu atbalstam "Ejam kopā, lai dzīvotu!" no Brīvības pieminekļa līdz Arēnai Rīga. Pulcēšanās gājienam plkst. 15`30 pie Brīvības pieminekļa.

Plkst. 17`00 "Arēna Rīga" notiks ikgadējā Rozā lentītes labdarības basketbola spēle starp Latvijas un Baltkrievijas sieviešu izlasēm. Ieeja spēlē par ziedojumiem - visi ziedojumi, sadarbībā ar ziedot.lv, tiks novirzīti smagi slimu vēža pacientu ārstēšanai.

Kampaņu "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!" jau septīto gadu pēc kārtas organizē Latvijas Basketbola savienība un krūts vēža pacienšu atbalsta biedrība VITA.