Pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem produktiem nesamazinās
«Ar dabīgām metodēm gatavojam aptuveni 15 produktu veidus — nepasterizētu pienu, vājpienu, biezpienu, sviestu, krējumu, sieru, jogurtu, ko realizē 17 tirdzniecības vietās Rīgā, Siguldā, Jūrmalā un Ogrē. Uzņēmums ir reģistrējis arī izbraukuma tirdzniecību, un produktus var iegādāties arī uz vietas uzņēmumā,» norādīja Liniņa.
Pienu tirgo tonētās stikla pudelēs, tādējādi tiek maksimāli saglabāta piena uzturvērtība. Turklāt visās tirdzniecības vietās ir nodrošināta iespēja atdot atpakaļ tukšo taru, ko izmanto atkārtoti. Piena realizācijas laiks ir 72 stundas pēc pudeles atvēršanas. Piens par 24–25 santīmiem kilogramā tiek iepirkts no 14 zemnieku saimniecībām, kas strādā atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības principiem.
«Dienā uzņēmums var pārstrādāt 1,5–2 tonnas piena. Vairāk mums nav, kur augt esošajās telpās, jo šeit mūs ierobežo kanalizācijas jaudas. Ir plāns veidot jaunu angārtipa ražotni, kurā pārstrādātu desmit tonnas piena,» skaidroja Liniņa. Pērn kooperatīvās sabiedrības «Ķeipenes pagasta piensaimnieku sabiedrība» apgrozījums sasniedzis 98 000 latu.
Patlaban nelielo jaudu dēļ uzņēmums nevar nodrošināt lielveikalu pieprasījumu. «Es to ļoti nepārdzīvoju, jo visu, ko saražojam, mēs varam pārdot. Turklāt, iespējams, mūsu produkti lielveikalu plauktos pazustu starp daudzajiem rūpnieciski ražotajiem produktiem. Tagad cilvēki zina, kuros veikalos tie nopērkami, un uz tiem arī dodas. Produktu cenas ir vidēji par 20–30% augstākas nekā rūpnieciski ražotajai produkcijai,» sacīja Liniņa.
Salīdzinot savu produkciju ar rūpnieciski ražoto produkciju, Liniņa secinājusi, ka Latvijā pārtikas rūpniecībā būtu kardināli jāmaina pieeja ražošanai. «Analīzes rāda, ka kvalitatīvie produkti, kurus izaudzē Latvijas zemnieki, ražošanas procesā zaudē savu uzturvērtību. Līdz ar to patērētājiem veikalos nākas iegādāties produktus, kuri ir zaudējuši vērtību. Sliktu produktu lietošana uzturā cilvēkiem rada veselības problēmas, kas savukārt pazemina viņu darbaspējas,» skaidro Liniņa.
Zemnieku saimniecības «Liepkalni-Vēži» Mālpils pagastā saimnieki Irēna un Egils Dangas bioloģiski audzē ābolus, bumbierus un ārstniecības augus. Pašu izaudzēto produkciju viņi realizē savā veikaliņā «Latvijas ekoprodukts» Rīgā, K. Barona ielā. Lai arī iedzīvotāju maksātspēja samazinās, veikala īpašniece stāsta, ka patstāvīgo pircēju skaits ir nemainīgs un apgrozījums strauji nesarūk.
«Ir svarīgi, lai dārzā blakus ābelēm būtu visi tie augi, kas pasargā šos kokus no dažādiem kaitēkļiem un slimībām. Lai saimniekotu ar bioloģiskām metodēm, ir ļoti daudz jāzina — katrs augs viens otram palīdz, viens otru ārstē, kā arī ļoti precīzi jāievēro augu seka. Lai ienāktos veselīgi āboli, ābeles nomigloju ar nātru vircu, lai pasargātu no kaitēkļiem — gatavoju dažādus augu novārījumus. Piemēram, vaivariņi pasargās ābeles no laputīm,» savā pieredzē dalās saimniece.
Par sava ābeļdārza vislabāko ābeļu šķirni saimnieki uzskata rudens ābolus «Kovaļenkovskoje», jo tie ir vizuāli skaisti, tumši sarkanā krāsā, saldi, sulīgi. Saimnieks stāsta, ka visus ābolus izdodas realizēt savā veikalā. Šogad kilograms ābolu maksās 1,50 latus, iespējams, ziemā tie kļūs nedaudz dārgāki.
Saimniecībā garās rindās cits citam līdzās aug arī ārstniecības augi — kliņģerītes, piparmētras, kumelītes, ehinācija u. c. «Lai arī nav precīzu datu par saražoto ārstniecības augu apjomu, manuprāt, Latvijā ārstniecības augu tējas tiek daudz patērētas, taču arī saimniecību, kas nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu, valstī ir daudz,» stāsta Danga.
SIA «Dabas dobe», kas Rīgas un Rīgas apkārtnes iedzīvotājiem piedāvā ekoproduktu piegādi mājās, valdes priekšsēdētāja Karīna Jonova stāsta, ka pieprasījums bija samazinājies vasarā, kad cilvēki bija atvaļinājumā, bet tagad tas atkal palielinās.
«Dabas dobei» bioloģiskos pārtikas produktus piegādā 30 bioloģiskās saimniecības no Vidzemes, Zemgales un Kurzemes, ir arī citu zemju ekoloģiskie produkti.
«Mūsu klienti ir cilvēki, kuri meklē lauku produktus, kā arī tie, kas negrib tērēt savu laiku, lai brauktu uz veikaliem un iepirktos. Viņiem patīk, ka produktus pieved mājās,» stāstīja Jonova.
Bioloģiskie kartupeļi «Dabas dobē» maksā 70 santīmus, burkāni — 1,17 latus, kāposti — 64 santīmus kilogramā.
