Pieļauj, ka par plānoto aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas varētu vērsties pie Vējoņa un Satversmes tiesā

Rīga, 28.febr., LETA. Ja Saeimā gūs atbalstu plānotais aizliegumus nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas, atbildīgās komisijas pārstāvji neizslēdz iespēju, ka izmaiņu oponenti lūgs Valsts prezidentu Raimondu Vējoni likumprojektu neizsludināt vai tā spēkā stāšanās gadījumā varētu vērsties Satversmes tiesā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas paredz aizliegt ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Vaicāta, vai komisijas atbalstītā redakcija nepārkāpj nedzemdējušu sieviešu cilvēktiesības, komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) atbildēja noraidoši un skaidroja, ka "sabiedrībā bieži vien runājam tiesībām un aizmirstam par pienākumiem".

"Arvien vairāk Latvijā sāk runāt par jebkura pienākumu rūpēties par savu veselību. Tie stāsti, ko esam noklausījušies, ir ļoti skaudri. (..)," sacīja politiķe, norādot, ka komisijai ticis stāstīts, ka šī medicīniskā manipulācija esot veikta ar 18 gadus vecām meitenēm, arī no arodskolām. Politiķe uzskata, ka motivācija šīm jaunajām sievietēm varētu būt bijusi kompensācija 700 līdz 1000 eiro apmērā. Pēc Barčas vārdiem, ja nopietni runājam par demogrāfiju un to, ka valstij pēc gadiem nepieciešami pēc iespējas vairāk bērni, tad olšūnas ir jāziedo jau dzemdējušai sievietei.

Par likumprojektu atbildīgais referents, komisijas deputāts Vitālijs Orlovs (S) norādīja, ka šajā jautājumā komisija uzklausīja dažādu jomu pārstāvjus un deputātu vairākums atbalstīja attiecīgo ginekologu pausto viedokli, ka sievietei par olšūnu donoru labāk ir kļūt pēc bērna dzemdēšanas, jo tad sieviete neapdraudēšot savu veselību.

Esot ļoti daudz pierādījumu, ka sieviete, kura ir kļuvusi par donoru pirms dzemdēšanas, var būt neauglīga, norādīja Orlovs. Viņš skaidroja, ka tie deputāti, kuri nolēma nemainīt likumprojekta pašreizējo redakciju, uzskatīja, ka šī norma nepārkāpj cilvēktiesības.

Gan Barča, gan Orlovs rēķinās ar iespēju, ka līdzīgi kā iepriekšējās reizēs, arī šoreiz pie Saeimas varētu tikt rīkota protesta akcija. Tāpat politiķi pieļauj iespēju, ka, ja šī norma tiks atbalstīta parlamentā, tās oponenti var vērsties ar lūgumu pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa likumprojektu neizsludināt.

Gadījumā, ja grozījumi stātos spēka, abi deputāti arī pieļauj iespēju, ka šī norma var tikt apstrīdēta Satversmes tiesā. Orlovs norādīja, ka, paldies Dievam, Latvija ir demokrātiska valsts, kur ir šāda iespēja. "Bet mūsu pozīcija arī saprotama, jo mēs domājam par sievietes veselību. Tas nāks par labu sievietēm," paziņoja deputāts.

Kā ziņots, komisija lūgs šo likumprojektu galīgajā lasījumā izskatīt Saeimas 15.marta sēdē.

Komisija jau iepriekš vairākkārt sprieda par šo jautājumu. Saeima iepriekš vairākas reizes izslēdza šo likumprojektu no sēdes darba kārtības, kā arī lēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Šie plāni iepriekš arī raisīja vairākas protesta akcijas pie parlamenta ēkas.