Rīga, 21.jūn., LETA. Veselības ministrija (VM) izstrādājusi programmu sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai, liecina šodien Valsts sekretāru sanāksme izsludinātais noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei".

Kā atgādina ministrija, sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma Latvijā, un to apliecina augstie mirstības, saslimstības un hospitalizācijas rādītāji, turklāt šīs slimības ir arī visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā. Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību radītās sekas, svarīgi uzlabot profilaksi un agrīnu diagnostiku tieši primārās veselības aprūpes līmenī, jo tieši tā ir nozīmīga veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, veidojot pamata līmeni veselības aprūpes sistēmā, uzskata VM.

VM sagatavotais noteikumu projekts paredz ieviest un attīstīt sirds un asinsvadu slimību profilaksi iedzīvotājiem 40, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā atbilstoši starptautiski atzītai SCORE metodei jeb sistemātiskā koronārā riska izvērtēšanai, kas tiek izmantota fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko desmit gadu laikā.

Sirds un asinsvadu profilakses programmā paredzēts, ka ģimenes ārsta praksē pacientam tiks noteikts kardiovaskulāro saslimšanu risks, pielietojot SCORE metodi. Pirms sirds un asinsvadu slimības riska noteikšanas pacientam tiks veikta saslimšanas un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšana, sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena noteikšana, vidukļa apkārtmēra un ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna un glikozes līmeņa asinīs noteikšana, kā arī sirds un miega artēriju auskultācija.

Pēc VM paustā, sirds un asinsvadu slimību riska novērtēšana ir nepieciešama, lai izvērtētu konkrētā pacienta iespējamo turpmāko sirds un asinsvadu slimību notikumu risku, novērtētu nepieciešamo papildizmeklējumu lietderību un apjomu, atkarībā no riska noteiktu nepieciešamo profilaktisko pasākumu apjomu un izdalītu augsta riska pacientus. Jo lielāks iespējamo turpmāko kardiovaskulāro saslimšanu notikumu risks, jo intensīvāki profilaktiskie pasākumi jāveic, lai iespējami izvairītos no šīs slimības un tās radītām sekām.

Ministrija informēja, ka SCORE metode kardiovaskulāro saslimšanu riska noteikšanai jau šobrīd tiek izmantota speciālistu - gan ģimenes ārstu, gan kardiologu - vidū. Turklāt jau šobrīd normatīvos paredzēta arī manipulācija kardiovaskulārā riska noteikšanai pacientam ar arteriālo hipertensiju, ko var pielietot ģimenes ārsts, internists un pediatrs.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka kārtība veselības aprūpes pakalpojumiem sirds un asinsvadu slimību profilaksei neattiecas uz augsta un ļoti augsta riska pacientiem, kuriem ir kardiovaskulāra slimība ar noteikumu projektā norādītām pazīmēm, piemēram, bijis miokarda infarkts vai bijis akūts koronārs sindroms. Šiem pacientiem jau tiek nodrošināta veselības aprūpe atbilstoši medicīniskām indikācijām un nav lietderīgi profilakses ietvaros konstatēt jau zināmu saslimšanu.

Noteikumu projekts paredz arī noteiktus pasākumus turpmākai pacienta veselības aprūpei atkarībā no noteiktā kardiovaskulāro saslimšanu riska, ietverot gan diagnostiskos izmeklējumus, gan rekomendācijas, kā arī turpmāko novērošanu līdz nākamajai riska noteikšanai.

Papildus izstrādātas arī detalizētas rekomendācijas jeb algoritmi pacientu aprūpei un terapijai, ņemot vērā noteiktos riskus - pacienta dzīvesveida paradumu maiņai, nepieciešamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, medikamentozajai terapijai, kardiologa konsultācijai un turpmākajai uzraudzībai pie ģimenes ārsta.

Jau ziņots, ka aprīļa sākumā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) paziņoja, ka VM iecerējusi veidot "zaļo koridoru" sirds un asinsvadu slimību diagnostikai jeb, kā pati ministrija to dēvē, "kardio zaļo koridoru".

Čakša toreiz žurnālistiem atklāja, ka "kardio zaļais koridors" ļautu nodrošināt šo slimību pacientiem izmeklējumus noteiktā laikā, līdzīgi kā tas patlaban tiek realizēts ar onkoloģijas pacientiem.

Pēc Čakšas paustā, "kardio zaļā koridora" galvenais mērķis būs samazināt letālo gadījumu skaitu, jo Latvijā arī jauni cilvēki iet bojā infarkta un insulta dēļ. Tāpat cilvēkus ar sirds un asinsvadu slimībām svarīgi informēt par smēķēšanas kaitīgumu, uzturu, medikamentiem un citiem būtiskiem jautājumiem, norādīja Čakša.