Piecu gadu laikā Bērnu paliatīvā aprūpes biedrība plāno izveidot multifukcionālu sociālās rehabilitācijas centru
Rīga, 7.febr., LETA. No šī gada paliatīvā aprūpe bērniem pilnā apmērā pieejama visā Latvijā, un tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā paredzēts izveidot pirmo bērnu paliatīvās aprūpes multifunkcionālo centru un hospisu Baltijā, aģentūru LETA informēja Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības (BPAB) pārstāve Arta Lāce.
Pēc viņas paustā, centrā paredzēts radīt maksimāli mājas videi pietuvinātus apstākļus, vienlaikus nodrošinot īslaicīgu uzturēšanos un aprūpi dienas centrā vai periodā līdz mēnesim, lai vecākiem būtu atelpas brīdis. Tāpat iecerēts nodrošināt speciālistu konsultācijas un nodarbības gan grupās, gan individuāli bērniem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī atbalsta grupas ne vien bērna dzīves laikā, bet arī pēc bērna nāves divu gadu sērošanas periodā.
Lāce skaidroja, ka dienas centra pakalpojums dod iespēju vecākiem no rīta bērnu atvest un pēcpusdienā vai vakarā paņemt, savukārt pašiem - atgriezties darba tirgū. Savukārt hospisa funkcija nozīmē iespēju dzīves pēdējās dienas pavadīt kopā ar ģimeni maksimāli mājas apstākļiem pietuvinātā vidē.
Lāce informēja, ka šogad valsts apmaksāto pakalpojumu grozā pirmoreiz iekļauta psihosociālā rehabilitācija, tādējādi bērnu paliatīvā aprūpe neizārstējami slimiem bērniem, bērniem ar ierobežotu dzīvildzi, kā arī viņu ģimenēm pilnā apmērā pieejama visā Latvijā. Līdz šim valsts apmaksāja tikai paliatīvās aprūpes ārstniecības daļu, proti, ārsta, māsas, psihologa vai psihoterapeita konsultācijas, tomēr šogad budžetā atvēlēts pusmiljons eiro, lai nodrošinātu arī kapelāna un sociālā darbinieka atbalstu.
Iepriekš Rīgā psihosociālo atbalstu apmaksāja pašvaldība, bet pārējā Latvijā tas bija pieejams, pateicoties ziedojumiem. Pakalpojumi tiek sniegti bērna dzīvesvietā, un palīdzību saņem arī vecāki un ģimenes locekļi.
BPAB valdes priekšsēdētāja Anda Jansone norāda, ka lielākoties paliatīvajā aprūpē ir bērni, kuri nekad nestaigās, nerunās, nevarēs ēst paši, un tās nav īslaicīgas, pārejošas grūtības - tā būs visu viņu mūžu. "Paliatīvā aprūpe nodrošina iespēju bērnam augt mājās, dzīvot ģimenē, nevis slimnīcā vai aprūpes iestādē. Tās ir rūpes arī par ģimeni, lai tuvinieki varētu saglabāt pilnvērtīgu dzīvi. Vairumā gadījumu ģimenē vislielākā uzmanība tiek pievērsta tieši slimajam bērnam, bet atbalsts ir vajadzīgs arī brāļiem un māsām, un arī vecākiem," skaidro Jansone.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) skaidroja, ka, ja ģimenē piedzimst slims bērns ar īpašām vajadzībām, tad pirmais ieteikums ir atstāt viņu valstij, tomēr ministrs uzskata, ka iespējami vairāk funkciju jānodod nevalstiskajam sektoram, kas spēj nodrošināt motivētu un profesionālus pakalpojumus. "Ministrija atzinīgi novērtē un pateicas Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai par šajos gados jau paveikto tik smagā nozarē. Īpaši - par komplekso paliatīvās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu, bērnam atrodoties mājās pie sev mīļiem cilvēkiem, sev ierastā un tuvā vidē. Mēs noteikti atbalstām biedrības ieceres un turpmākos darbus, kas ir domāti, lai īpaši smagos brīžos neatstātu ģimenes vienas bez atbalsta un padoma," sacīja Reirs.
BPAB ir sabiedriskā labuma organizācija, kas 20 gadus sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes dienestu nodrošina multidisciplināras komandas palīdzību neizārstējami slimiem bērniem un viņu ģimenēm mājās bērna slimības laikā, kā arī pēc viņa nāves sērošanas periodā. Paliatīvā aprūpe Latvijā nepieciešama aptuveni 600-700 bērniem, un viņu skaits ik gadu pieaug.
