Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi pakļauj alkohola atkarības riskam

55% iedzīvotāju atzinuši, ka ikdienā mēdz pārsniegt pieļaujamās alkohola normas, savukārt 7 % norāda jau uz regulāru un pārmērīgu alkohola lietošanu, liecina "Mana aptieka & Apotheka Veselības Indekss" pētījuma rezultāti. Eksperti norāda, lai arī vīriešiem alkohola atkarība raksturīga sešas reizes vairāk, pandēmijas laikā aizvien biežāk palīdzību pie speciālista meklē sievietes.  

Salīdzinot ar pagājušo gadu, par 3 % ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri ikdienā mēdz pārsniegt pieļaujamās alkohola normas. Vienlaikus kaut arī pavisam nedaudz (+1 %), tomēr pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri paši atzīst, ka regulāri tiek lietots pārmērīgs alkohola daudzums. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem alkohola atkarības pieaugums vērojams vīriešu vidū – šogad to atzinuši 13 % aptaujāto vīriešu (pērn 9 %), kamēr sieviešu vidū uz pārmērīgu alkohola lietošanu ikdienā norādījuši vien 2 % aptaujāto sieviešu. Negatīva tendence – pārmērīga alkohola lietošanas pieaugums – iezīmējas arī jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem vidū, proti, ja pērn to norādīja 2 % jauniešu, tad šogad to atzinuši jau 4 % respondentu šajā vecuma grupā.

“No vienas puses raugoties, pētījuma rezultāti iezīmē it kā pozitīvu tendenci – samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri mēdz sevi pakļaut alkohola atkarības riskam, ikdienā pārsniedzot pieļaujamās alkohola normas. No otras puses – redzam, ka pieaug no alkohola atkarīgo skaits, kuri paši atzīst regulāru un pārmērīgu alkohola lietošanu ikdienā. Diemžēl arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū “izceļamies” ar visaugstāko alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju, kas, turklāt, ir ar pieaugošu tendenci [1]. Vienlaikus jāņem vērā, ka, sniedzot atbildes uz šādiem aptaujas jautājumiem, ne vienmēr cilvēki spēj atbildēt objektīvi un saskatīt savos alkohola lietošanas paradumos, iespējams, jau problēmu – atkarību, kas visbiežāk rodas dažādu  sociālo vai psihoemocionālo faktoru ietekmē,” norāda aptieku tīkla "Apotheka" sertificēta farmaceite Amanda Ozoliņa.

Atkarībai "patīk", ka cilvēks ir pārguris, izsīcis, apjucis, nespējīgs lūgt palīdzību vai tieši pretēji – ir vientuļš, sevi nepiepildījis, izjūtot mazu atbildību par savu dzīvi.

“Manuprāt, vissvarīgākais ir mainīt uzskatu, kad un kāpēc ir jālieto alkohols. Ikviens var izvēlēties būt skaidrā – nav obligāti jāsaslimst ar atkarību, lai atteiktos no dzēriena. Var nedzert sevis dēļ, jo es tā gribu, tādējādi parādot savu pašvērtējumu, mazāk domājot par to, ko citi padomās. Lai citi, savukārt, domā paši par sevi, jo viņiem jau ir tieši tāpat,” stāsta veselības centra "Vivendi" narkoloģe Ilze Maksima.

Sievietēm alkohola atkarība rodas ātrāk, sekas – smagākas

Kā norāda narkoloģe, tad atkarības attīstībai un atpazīšanai abiem dzimumiem ir kopīgas pazīmes, bet to attīstības ātrums un sekas var būt dažādas. Tā, piemēram, sievietēm atšķiras vielmaiņa no vīriešiem, tādējādi veicinot ātrāku atkarības iestāšanos un smagākas sekas.

“Tā jau ir kļuvusi par manas prakses ikdienu, kad jaunas sievietes nāk un sūdzas par to, ka praktiski katru dienu iedzer pa vienai vai divām vīna pudelēm, nevarot to kontrolēt un tādējādi sāk ciest visas dzīves jomas. Visbiežāk gan palīdzība tiek meklēta tikai tad, kad jau ir noticis kas traģisks, tāpēc ieteicams ir laikus skaitīt alkohola devas un uzdot sev jautājumu, kas dzīvē nav labi un vai tiešām alkohols ir vienīgais, kas palīdz. Turklāt būtiski atcerēties, ka ērtāk pieejamais “risinājums” vēl nenozīmē, ka tas ir labākais,” stāsta narkoloģe.

ASV šobrīd popularitāti ieguvis tā saucamais “mommy juice” kultūra, ko latviski varētu saukt par “mammas dzērienu”, kas ir alkoholisko dzērienu lietošana bērnu pieskatīšanas laikā. Mammām tā visbiežāk ir vīna glāze vai pudele, ko atpazīst arī bērns un dēvē to par “mammas dzērienu”. Kā norāda narkoloģe, tad tas ir mēģinājums normalizēt sieviešu dzeršanu – īstermiņa ieguvumi šim paradumam saistās ar mazāku kaunu, pat tādu kā joku, taču kopumā tas stāsta par sievietes emocionālām vai attiecību problēmām, nespējot rast cita veida palīdzību. Un jāņem vērā, ka blakus aug mazs bērns, kuram nepieciešama ir adekvāta un emocionāli dzīva mamma.

Arī līdzatkarības lamatās biežāk iekrīt sievietes

Vēl viena liela problēma, par kuru gan publiski runā retāk, ir līdzatkarība. Kā stāsta narkoloģe, tad līdzatkarība uztur atkarību, jo cilvēks ļauj citas personas uzvedībai ietekmēt sevi. Īpaši satraucoši tas ir ģimenēs, kurās aug bērni – tas viņos rada kaunu, vainas sajūtu, bailes, kas, savukārt, nereti noved pie zema pašvērtējuma, jo vecāki ir pārmēru aizņemti ar dzeršanas problemātiku, nevis audzināšanu. Turklāt bērni, gribēdami būt pietiekami labi, mēdz pārņemt stafeti no vecākiem, tāpēc ir maldīgi parūpēšanos par sevi un atteikumu ziedoties citu labā saukt par egoismu – tas ir tikai normāli.

“Visbiežāk ģimenēs, kur dzer vīrietis, sieva diezgan ilgi cieš no līdzatkarības, mēģinot ar visām problēmām galā tikt pati. Savukārt ģimenēs, kurās dzer sieva, vīri nav tik pacietīgi un retāk iesaistās līdzatkarīgās attiecībās. Taču joprojām satraucošākais ir bērni, jo šādas ģimenes ir disfunkcionālas un rada traģēdijas iespējamību nākamajās paaudzēs,” piebilst narkoloģe.

Par pētījumu

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1018 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir jau sestais "Veselības indekss". Aptauja veikta 2021. gada martā.