Pētījums: Piektdaļa HIV inficēto baidās savu statusu atzīt pat ģimenei

Rīga, 30.nov., LETA. Baidoties no nosodījuma, piektā daļa jeb 18% cilvēku ar HIV izvairās par savu statusu atzīties pat saviem ģimenes locekļiem, liecina HIV Stigmas indeksa pētījuma starprezultāti.

Pētījumā apstiprinājies, ka sabiedrības aizspriedumi pret cilvēkiem ar HIV Latvijā joprojām ir spēcīgi, turklāt spēcīga ir arī pašstigmatizācija, jo vidēji trešā daļa HIV pacientu apzināti ierobežo savu ikdienu sava statusa dēļ.

Pētījuma starprezultāti liecina, ka 18% pacientu par savu HIV statusu nestāsta ģimenei, 24% - draugiem un 92% - darba devējiem. Vienlaikus šie cilvēki šausta arī sevi, jo apmēram 26 līdz 43% aptaujāto atzīst, ka HIV statusa dēļ jūtas vainīgi, mazāk pašpārliecināti, atsakās no attiecību veidošanas un sabiedrisku pasākumu apmeklēšanas.

Kā sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente, HIV Stigmas indeksa vadošā pētniece Latvijā Anda Ķīvīte-Urtāne, stigma un pašstigmatizācija ir vienas monētas divas puses. "Viena baro otru - ir ļoti grūti atklāt savu HIV statusu, zinot daudzos stāstus par ģimenes novēršanos no inficētā cilvēka, draugu zaudēšanu un pat problēmām darba vietā. No otras puses, kamēr HIV pacienti mums apkārt ir "neredzami", mēs dzīvojam aizspriedumos, ka tas uz mani neattiecas, ka HIV ir "specifisko" un "slikto" sabiedrības grupu problēma," norādīja Ķīvīte-Urtāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka patiesībā situācija sen mainījusies, jo HIV var būt blakus ikvienam no mums. Piemēram, 18% stigmas pētījumā aptaujāto ir augstākā izglītība, 60% - vidējā vai profesionālā izglītība. 77% no viņiem ir darbs un vairāk kā puse jeb 52% no viņiem atzīst, ka nekad dzīves laikā nav bijis problēmu apmierināt savas sadzīves vajadzības. "Tas nav stāsts par "sliktajiem", tas ir stāsts par mums," uzsvēra Ķīvīte-Urtāne.

Pētījumā secināts, ka vairāk kā trešā daļa jeb 37% cilvēku, kas Latvijā dzīvo ar HIV, sajutuši diskriminējošu attieksmi pret sevi un uzklausījuši aizskarošas piezīmes sava HIV statusa dēļ. Turklāt 28% šādu attieksmi un izteikumus saņēmuši no savas ģimenes piederīgajiem, 38% no tiem - pēdējā gada laikā.

Pētījumā 35% HIV pozitīvu cilvēku atzīst, ka pēdējā gada laikā saistībā ar savu HIV statusu ir negatīvi ietekmēta viņu pašapziņa, 33% atzīst, ka HIV statuss negatīvi ietekmē tuvu un draudzīgu attiecību veidošanu ar cilvēkiem. Tāpat daudzi ir atteikušies no veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas (7%), darba meklēšanas (6%), paši izolējušies no draugiem un ģimenes (17%). Cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, absolūtā vairumā gadījumu atzīst, ka ir grūti pateikt citiem cilvēkiem par savu HIV statusu, un tam piekrīt 83% aptaujāto. Tāpat 47% aptaujāto diemžēl jūtas vainīgi, bet 52% kaunas par savu diagnozi.

Kā stāstīja biedrības "Agihas" vadītājs, cilvēku ar HIV bažas un piesardzība nav bez pamatojuma, jo pētījuma laikā vairāki no viņiem atklāja savu negatīvo pieredzi un pat diskriminācijas gadījumus. Vienlaikus pieredzes stāstu nav tik daudz, cik varētu būt, jo cilvēki pat anonīmā pētījumā baidās atklāt savas dzīves detaļas.

Pētījumā bijis viens gadījums, kuru pētījuma autori vērtē kā klaju diskrimināciju, ko gan esot grūti pierādīt juridiski. Kāds cilvēks, kas dzīvo ar HIV un strādā publiskās pārvaldes institūcijā, tika pazemināts amatā, kad darba devēji pēc ikgadējās obligātās veselības pārbaudes uzzināja par darbinieka pozitīvo HIV statusu, jo ārsti nebija nodrošinājuši pietiekamu pacienta privātās informācijas konfidencialitāti. Lai pamatotu pazemināšanu amatā, šim cilvēkam tika atņemta pielaide valsts noslēpumam. "Tā kā saistībā ar pielaidēm nekādi paskaidrojumi netiek sniegti, tā ir laba atruna, kuru nevar ne pārbaudīt, ne noliegt. Ne līdz šim gadījumam, ne arī pēc tā darbiniekam nav bijis ne aizrādījumu, ne pārbaužu, ne pārmetumu - tikai "stop" karjerai diagnozes dēļ," apgalvoja Veiķenieks.

Biedrība "Agihas" šogad Latvijā veic starptautiski atzītu pētījumu "HIV Stigmas indekss", kura laikā pēc principa "līdzīgs jautā līdzīgam" tiek aptaujātas personas, kuras dzīvo ar HIV. Patlaban 402 respondenti Latvijā iztaujāti par pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, darba vietā, attieksmi ģimenē un draugu lokā, kā arī par virkni citu aspektu, kas ataino dzīves kvalitāti, sociālo statusu un pašstigmatizāciju. Pēc vienotas metodoloģijas pētījums ir jau veikts vairāk nekā 90 pasaules valstīs.

Kopējie HIV Stigmas pētījuma rezultāti un nacionālais pētījuma ziņojums būs pieejami 2019.gada maijā. Pētījuma veikšanu Latvijā atbalsta SIA "GlaxoSmithKline Latvia".

Kā informēja biedrībā, 2018.gada 1.jūlijā Latvijā dzīvoja 5576 cilvēki ar HIV, taču starptautiskā projekta "HERMETIC" pētījums, ko Latvijā veica RSU, liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā ir par 1800 cilvēkiem lielāks. Pērn Latvijā konstatēts 371 jauns HIV gadījums, un Latvija ieņem 1.vietu Eiropas Savienībā pēc jauno HIV gadījumu skaita.