Pētījums: pārtrauc ārstēt C hepatītu, jo nav naudas
"Naudas trūkums ir svarīgākais faktors, kas ietekmē C hepatīta pacientu situāciju, un te nav runa tikai par zālēm, par kurām maksājums ir nesamērīgi augsts, bet arī naudu transportam, lai pie ārsta nokļūtu," laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latviaji" stāsta aptaujas autore Agita Sēja. Aptaujā atklājies: vairākumam šo pacientu ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī – cilvēkus nevar atzīt par trūcīgiem, bet viņiem arī nav pietiekami naudas, lai varētu samaksāt par ārstēšanos. "Cilvēki aptaujā teica: zāles nevar nopirkt to augsto cenu dēļ; nesaņemam skaidru atbildi no ārsta par iespējām lietot lētākas zāles, nevaram samaksāt par izmeklējumiem," pacientu atbildes citē A. Sēja. Ārstēšanās pārtraukšanu vai vispār neuzsākšanu tieši naudas trūkuma dēļ kā problēmu uzsvēruši arī ārsti infektologi.
Apvienība HIV.LV pētījumā Zāļu pieejamība – tiesības, nevis privilēģija secina, ka C hepatīta pacientu pieejamību ārstēšanai visvairāk ietekmē viņu finansiālais stāvoklis, savukārt valsts politika C hepatīta ārstēšanā, nekompensējot medikamentus 100% apmērā, liedz pacientiem iespēju uzsākt un pabeigt ārstēšanās kursu. Izārstēto pacientu skaitu būtiski samazina tas, ka valsts neievieš C hepatīta ārstēšanā inovatīvus medikamentus, kuru lietošanai ir lielāks efekts un arī mazāk blakusparādību.
Viena no pētījuma rekomendācijām ir noteikt kompensāciju 90% apmērā. Vēl autori rekomendē nepieļaut situācijas, ka tiesību akti tiek piemēroti ekonomiskajai situācijai, neievērojot pacientu intereses un mediķu viedokļus. Te gan Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" teica: "Mēs nevaram pieņemt tādus dokumentus, kurus nevaram izpildīt, jo nav naudas. Ar ekonomisko situāciju jārēķinās!"
Foto: LETA