Pētījums: Pārmērīga aizraušanās ar saziņu virtuālajā vidē var radīt tieksmi nemitīgi kontrolēt tuviniekus
Pārmērīga aizraušanās ar nepārtrauktu saziņu virtuālajā vidē var novest pie tendences nemitīgi kontrolēt tuvinieku un draugu ikdienas gaitas, secina psihoterapeite Mārīte Priekule, analizējot "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa" datus par Latvijas iedzīvotāju "attiecībām" ar virtuālo vidi un modernajām tehnoloģijām.
Atbildot uz jautājumu par piemītošajiem kaitīgajiem ieradumiem, 9% aptaujāto respondentu atzinuši, ka viņi pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi. Visvairāk virtuālās vides "cienītāju" ir tieši jaunieši vidū –18 līdz 24 gadu vecu aptaujas dalībnieku grupā šādu netikumu atzinuši 18%. Ar virtuālo vidi vairāk aizraujas vīrieši – 11% aptaujāto atzinuši, ka par daudz laika pavada pie dažāda veida ekrāniem, sievietēm šis rādītājs ir 6%.
Kā atzīst psihoterapeite, jauniešu aizraušanās ar nemitīgu "kopā būšanu" – sarunu telpās (čatos), sociālajos tīklos, utt. noved pie tā, ka cilvēks vēlas kontrolēt visu un visur. "Ja ģimenes loceklis vai draugs neatbild uz ziņu vai neatstāj "patīk" atzīmi sociālajos tīklos, uzreiz seko jautājumi "kur tu biji?", "kādēļ tu neatbildēji?", "kā tu tā drīkstēji?", "tātad tev darbs ir svarīgāks par mani" un tamlīdzīgi," stāsta psihoterapeite. "Tā ir pārmērīga, gandrīz jau vardarbīga tuvinieku kontrole, kas sāk ietekmēt savstarpējās attiecības reālajā dzīvē."
Vecāki pieradina bērnus pie ekrāniem
Kā rāda pētījuma dati, tad pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi visvairāk izteikta to ģimeņu vidū, kurām ir augsti ienākumi, proti – 15%. Cilvēkiem ar vidējiem vai zemiem ienākumiem šīs rādītājs ir krietni zemāks.
Psihoterapeite, kura Ģimenes centrā "Līna" strādā gan ar ģimenēm, gan tieši ar pusaudžiem, stāsta, ka nereti paši vecāki bērnus pieradina pie "dzīves ekrānā". "Vecākiem nav laika vai nav prasmju nodarboties ar bērniem, tādēļ tiek iedots ekrāns, lai bērns kaut ko skatītos un netraucētu," tā speciāliste.
Diemžēl, bet esot novērojams, ka arvien jaunākiem bērniem, pat zīdaiņu vecumā, jau parādās atkarība no ekrānierīcēm. "Vecāki, vēloties bērnu nomierināt, rāda vai atskaņo kustīgas bildītes ekrānā. Ar laiku bērns pie tā pierod, un tas kļūst par vienīgo veidu, kā pievērst mazuļa uzmanību." Viņasprāt, vajadzētu ievērto zinātnieku ieteikumu līdz bērna divu gadu vecumam maksimāli izvairīties no viņa piesaistīšanas ekrānam.
Apburtais loks – virtuālā vide ietekmē veselību un otrādi
Cilvēki, kuri uzskata, ka viņu dzīvesveids ir veselīgs, pārmērīgu aizraušanos ar virtuālo vidi kā kaitīgo ieradumu atzīmējuši 7% gadījumu, bet tie, kas atzīst, ka viņu dzīvesveids ir "kopumā neveselīgs" – 12% gadījumu.
"Tas ir tāds apburtais loks. Jo vairāk cilvēks dzīvo virtuālajā pasaulē, jo mazāk laika viņam paliek komunikācijai dzīvē un vēlmes pievērsties veselīgam ēdienam un kopumā dzīvesveidam. Iespējams, mazkustīguma un sliktas pārtikas dēļ rodas liekais svars, kas atkal rada neapmierinātību ar sevi, kādēļ cilvēks vēl mazāk vēlas iziet ārpus mājas un slīgst arvien dziļāk virtuālajā pasaulē, pazaudējot saikni ar apkārt esošo realitāti. Komunicēt virtuāli ir vieglāk un līdz ar to arvien sliktākas kļūst prasmes sarunāties, kas rada pašiem diskomfortu. Turklāt virtuālajai videi ir ietekmes spēks, ka tajā jebkurš var uzburt nereālas dzīves un stāstus, kas arī var radīt jautājumu – "kāpēc citi ir tik veiksmīgi, bet man tā nav?" Mūsdienu cilvēkam jāmācās analizēt informācija un domāt reālistiski," saka "Mana Aptieka" farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.
Tehnoloģijām jāpalīdz, nevis jātraucē
"No tehnoloģijām noteikti nav jāizvairās. Tehnoloģijas jālieto jēgpilni – tā, lai tās palīdzētu ikdienā, nevis traucētu un grautu ģimeni," saka farmaceite. "Mūsu aptaujas dati rāda, ka gadu no gada atkarība no virtuālās vides diemžēl, bet pieaug. Tehnoloģijas ir un būs mūsu dzīvē, tāda ir šodienas realitāte, tomēr tām nevajadzētu kļūt par galveno dzīves sastāvdaļu."
Viņai piekrīt psihoterapeite, norādot, ka pārmērīga dzīvošana virtuālajā vidē īpaši jau pusaudžiem traucē apgūt elementāras sociālās iemaņas, kādēļ reālajā pasaulē izveidot attiecības viņiem kļūst arvien grūtāk – viņi nemāk sarunāties klātienē, neprot izturēties ar toleranci pret līdzcilvēkiem, neizprot attiecību pamatvajadzības – cieņu, izpratni, rēķināšanos ar citu cilvēku utt.
Par pētījumu
"Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
