Pētījums: Nepietiekams glutēna daudzums uzturā var palielināt 2. tipa diabēta risku
Bezglutēna diēta mūsdienās kļuvusi par modes lietu. To ievēro ne tikai celiakijas jeb glutēna nepanesamības slimnieki, bet arī tie, kas cer tādā veidā uzlabot savu veselību. Hārvardas universitātes zinātnieku veiktais pētījums atklāj, ka nepietiekams glutēna daudzums organismā var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma, ja no tā izvairās nepamatoti.
Glutēns ir proteīns, kas atrodams kviešos, miežos un rudzos, kā arī miltu izstrādājumos. Celiakijas slimnieki izvairās no glutēna uzņemšanas, jo viņu imūnsistēma reaģē uz to, bojājot vai pat pilnībā iznīcinot tievās zarnas bārkstiņas.
Ja cilvēkam nav šādas saslimšanas, uztura speciālisti iesaka neizvairīties no glutēna. Ir nepieciešams sabalansēts uzturs, tajā iekļaujot dārzus un augļus, kā arī pilngraudu izstrādājumus un citus produktus, kas satur glutēnu.
Gengs Zongs, Hārvardas universitātes profesors un viens no pētījuma autoriem, vēsta, ka pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai šādai diētai ir kāda ietekme uz veselību, ja cilvēkam nav glutēna nepanesamības.
Bezglutēna produkti parasti satur mazāk šķiedrvielu un citu mikroelementu, kas padara tos mazāk barojošus un vērtīgus uzturvielu ziņā, kā arī tie bieži vien maksā dārgāk.
Pētījumā piedalījās 199 794 cilvēki, kuru sniegtos datus zinātnieki pētīja aptuveni 30 gadu garumā. Pētījuma gaitā tā dalībnieki aizpildīja anketas par savu uzturu ik pēc 2 – 4 gadiem. Šajā laikā 15 947 cilvēkiem tika konstatēts 2. tipa diabēts.
Zinātnieki atklāja, ka pētījuma dalībniekiem, kuri uzņēma visvairāk glutēna – līdz pat 12 gramiem dienā – bija par 13% mazāks risks saslimt ar 2. tipa diabētu, salīdzinot ar tiem, kas dienā uzņēma mazāk nekā 4 gramus glutēna. Tika pierādīts, ka šķiedrvielas samazina diabēta attīstības iespēju.
Profesors Zongs skaidro, ka cilvēkiem, kas neslimo ar celiakiju, nepieciešams lietot uzturā glutēnu saturošus produktus, lai mazinātu hronisku slimību risku.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
