Dzemdes mioma ir viens no visbiežāk sastopamiem labdabīgiem dzemdes veidojumiem sievietēm – ar to saskaras vidēji līdz 40% sieviešu reproduktīvajā vecumā. Neārstēta tā var sarežģīt grūtniecību, izraisīt neauglību, kā arī nozīmīgi pasliktināt sievietes dzīves kvalitāti. Dzemdes miomas ārstēšanas uzlabošanai nepieciešams paplašināt terapijas izvēles, kas ir īpaši būtiski to sieviešu veselībai, kuras plāno grūtniecību vēlākā vecumā. Par to liecina vecāku medija “Māmiņu klubs”  un “Norstat” īstenotās socioloģiskās aptaujas rezultāti.

Dzemdes mioma ir labdabīgs dzemdes veidojums, kas visbiežāk sastopams sievietēm reproduktīvajā vecumā. Dzemdes mioma var izraisīt neauglību, kā arī problēmas grūtniecības laikā, tostarp augļa zaudēšanu un priekšlaicīgas dzemdības. Ņemot vērā, ka aizvien vairāk pieaug tendence sievietēm dzemdēt vēlāk, dzemdes miomas ārstēšanas iespējas un to pieejamība kļūst aizvien nozīmīgāka.

“Māmiņu klubs” sadarbībā ar “Norstat” veica sieviešu socioloģisko aptauju par dzemdes miomu un tās ārstēšanas iespējām. Iegūtie dati liecina, ka sievietes joprojām nav pietiekami informētas par dzemdes miomu un raizējas par dzemdes miomas ietekmi uz viņu dzīves kvalitāti, kā arī salīdzinoši slikti pieejamām ārstēšanas iespējām.

"Nepieciešamības gadījumos visbiežāk tiek piedāvāta ķirurģiska ārstēšana, lai arī aizvien plašāk ir pieejamas mazāk invazīvas ārstēšanas metodes. Medikamentoza ārstēšanas iespēja īpaši būtiska ir sievietēm, kuras vēl tikai plāno grūtniecību,”  komentējot aptaujas rezultātus, norādīja “Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka.

Aptaujā mazāk nekā ceturtā daļa jeb 22% aptaujāto sieviešu atzīmēja, ka ir pietiekami informētas par minēto slimību. Vēl mazāks skaits respondentu – 18% – ir informētas par miomas ārstēšanas iespējām. No respondentēm, kurām ir vai ir bijusi dzemdes mioma, 20% gadījumu tā ārstēta ķirurģiski, bet 22% gadījumu – ar medikamentozu terapiju.

Lielākā daļa sieviešu, kurām ir vai ir bijusi  dzemdes mioma,  norādīja, ka slimība būtiski ietekmējusi viņu ikdienas dzīves kvalitāti. Piemēram, trešdaļa aptaujāto sieviešu atzīmēja, ka dzemdes mioma un ar to saistīta stipra menstruālā asiņošana samazinājusi iespēju iesaistīties fiziskajās aktivitātēs, 44% - ka pielāgo slimībai savas brīvdienu aktivitātes, bet 63% diskomfortu rada iespēja sasmērēt savas drēbes vai gultasveļu pārmērīgas menstruālās asiņošanas dēļ.2 

Diemžēl Latvijā ir pieejams valsts finansējums tikai radikālai ķirurģiskai ārstēšanai – histerektomijai jeb dzemdes izoperēšanai, bet saudzīgākas ārstēšanas metodes – medikamentozā terapija un dzemdi saglabājošas operācijas jeb miomektomijas – nav valsts apmaksātas. Esošā situācija būtiski ierobežo iespēju lielai daļai sieviešu saņemt piemērotu un mūsdienīgu ārstēšanu tik bieži sastopama audzēja gadījumā kā dzemdes mioma. Turklāt šo sieviešu samazinātā dzīves kvalitāte, ierobežotā iespēja veikt ikdienas aktivitātes stipras menstruālās asiņošanas dēļ, kā arī ar dzemdes miomu saistīta neauglība, vērtējama kā vērā ņemama sabiedrības veselības problēma.   

Lai pievērstu uzmanību ierobežotajām dzemdes miomas ārstēšanas iespējām Latvijā,  ko izgaismo veiktais pētījums, “Māmiņu klubs” un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija aicina valdību iekļaut medikamentus dzemdes miomas simptomu mazināšanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā.un rast finansējumu plašākām valsts apmaksātām ķirurģiskās terapijas iespējām nekā tās pieejamas šobrīd.