Pētījums: Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofu gadījumā
Rīga, 22.okt., LETA. Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā, pausts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījumā, kas veikts kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību.
Pētījums, kurš patlaban pārtapis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pasniedzēja, 12.Saeimas deputāta Romualda Ražuka grāmatā "Latvijas ārstniecības iestāžu gatavība katastrofu pārvaldīšanā", atklāj, ka tikai 19% Latvijas ārstniecības iestāžu piemēro galvenos principus un stratēģiju, sagatavojot Rīcības plānu ārkārtas situācijām, ka arī vadās pēc tiem sava personālā apmācībā.
Vienlaikus pētījumā atklājies, ka tikai 23,8% slimnīcu bija atbilstoša Ārkārtas situāciju vadības sistēma, kā arī darbības koordinācijas kārtība ar kaimiņos esošajam ārstniecības iestādēm un veselības aprūpes sistēmas administrāciju. Slimnīcu izdzīvošanai ārkārtas situācijā vitāli nepieciešamie nepārtraukta nodrošinājuma un loģistikas ceļi bija sagatavoti tikai 23,81% slimnīcu, turklāt tikai 13,8% ārstu šajās slimnīcās zināja par esošo Rīcības ārkārtas situācijā plānu.
Pētījumā noskaidrojies, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes nenodrošina precīzu apmācību par incidentu vadības sistēmas ieviešanu saviem darbiniekiem, kā rezultātā lielākā daļa medicīnas darbinieku nav pilnībā informēti par viņu lomu un pienākumiem masveida negadījumu vai katastrofu gadījumā.
Tāpat secināts, ka līdzās veselības aprūpes iestāžu sliktai gatavībai rīkoties pēc iespējamās katastrofas, Latvijas ārsti arī nav pietiekami sagatavoti rīcībai katastrofas gadījumā kā individuālie profesionāļi. Piemēram, apmācības civilajā aizsardzībā un katastrofu medicīnā bija nodrošinātas tikai 11,8% ārstu, vienlaikus 71,2% aptaujāto ārstu izteica vēlmi apmeklēt katastrofu medicīnas apmācības.
Kā norādīja Ražuks, pēdējās desmitgadēs pasaule piedzīvojusi ievērojamu dažāda veida katastrofu un no tām cietušo cilvēku skaita pieaugumu, tāpēc iespējamība, ka ārstniecības iestādes un mediķi ar tām saskarsies, ir krietni pieaugusi. Viņš arī norāda, ka šīs pētījums ir veltīts Latvijas ārstniecības iestāžu un ārstu gatavības katastrofu pavaldīšanas izvērtēšanai.
Pētījuma materiāls tika savākts no 2016. gada oktobra līdz 2017.gada februārim. Adaptētas Pasaules Veselības organizācijas gatavības ārkārtas situācijām izvērtēšanas aptaujas tika nosūtītas 21 Latvijas slimnīcu administrācijai, jautājumi bija par vadību un kontroli, šķirošanu, pakalpojumu un cilvēkresursu pieejamības nepārtrauktību medicīnisko piederumu rezervēm. Pētījuma laikā 305 ārstiem no šīm slimnīcām tika uzdoti līdzīgas ievirzes individuālie jautājumi.
