Pētījums: Latvijas ceļotāji nav informēti par profilaksi, dodoties uz valstīm ar augstu infekcijas slimību risku

Rīga, 09.10.2007. 39% Latvijas ceļotāju nav informēti par augsto risku inficēties ar A un B hepatītu, dodoties uz valstīm ar plašu šo infekcijas slimību izplatību. 21% inficēšanās risku vērtē kā zemu. Tas noskaidrots starptautiskajā lidostā "Rīga" veiktajā pētījumā par ceļotāju paradumiem un informētības līmeni infekcijas slimību profilaksē. Līdzīgi pētījumi ir veikti arī citās Eiropas valstu lidostās un sniedz iespēju atklāt nozīmīgākās problēmas infekcijas slimību profilaksē dažādās valstīs.*

Pētījumā noskaidrots, ka ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji nezina par inficēšanās draudiem. Pat ja viņi pirms došanās ceļā ir tikuši informēti, ka jāvakcinējas pret vairākām infekcijas slimībām, tad nereti to atstājuši bez ievērības, jo inficēšanās risku viņi neattiecina uz sevi. Piemēram, 3% gadījumu ceļotāji pieļauj iespēju tetovēties vai apmeklēt adatu terapiju, kaut arī šo manipulāciju laikā inficēšanās risks ir ļoti augsts. Vidusjūras baseina valstīs, Āfrikā un Āzijā B hepatīta izplatība ir ievērojama, piemēram, Ēģiptē pat 20 — 30% iedzīvotāju ir hroniski hepatīta B vīrusa nēsātāji. Par laimi vairums ceļotāju neplāno veikt darbības ar palielinātu inficēšanās risku – 87% gadījumu aptaujātie apgalvoja, ka neplāno apmeklēt frizieri, zobārstu vai citu ārstu, veikt manikīru vai pedikīru, tetovēties, pakļaut sevi pīrsingam vai adatu terapijai.

Gandrīz puse jeb 49% no aptaujātajiem ceļojumā uz valsti ar B hepatīta infekcijas risku dodas atkārtoti, 51% - šādā ceļojumā dodas pirmo reizi. Vairumā gadījumu ceļotāji, kas pirmo reizi dodas uz valstīm ar B hepatīta infekcijas risku, plāno laiku pavadīt, apmeklējot pilsētas (57% atbilžu), 40% gadījumu viņi plāno uzturēties tikai kūrorta teritorijā un viesnīcā, 20% gadījumu plānots piedalīties ekskursijās ārpus apdzīvotām vietām, savukārt doties ekstrēmās pastaigās tuksnesī vai džungļos aptaujātie gatavojas 19% gadījumu. Lai gan cilvēkiem, kas ceļo uz jaunattīstības valstu lauku reģioniem, ir īpaši augsts inficēšanās risks, praktiski lielākā daļa saslimšanu notiek ceļotājiem, kuri uzturas kūrortos un labas kvalitātes viesnīcās.* Protams, dodoties ekstrēmos piedzīvojumos, risks gūt savainojumus un nonākt slimnīcā, tādejādi pakļaujot sevi B hepatīta inficēšanās draudiem, ir daudz lielāks.

Uz citu Eiropas valstu fona, situācija Latvijas ceļotāju vidū vērtējama pozitīvi. Piemēram, 44% zviedru B hepatīta riska valstī apmeklējuši manikīru, pedikīru vai frizieri, starp Vācijas tūristiem tādi bijuši 34%, Lielbritānijas – 31%, Nīderlandes, Spānijas un Itālijas – vairāk nekā 20%, bet Latvijas - 6%.

A un B hepatīts ir izplatītākās vakcīnregulējamās infekcijas*, kas Eiropas tūristus apdraud eksotiskajās zemēs. A hepatīts ir fekāli – orāla infekcija, kas tiek pārnēsāta ar netīru dzeramo ūdeni, nemazgātiem vai nemizotiem augļiem, termiski neapstrādātu ēdienu, un daudzos gadījumos pat ar kokteiļu ledu un jūras veltēm. Ar A hepatītu ik gadu pasaulē inficējas 1,5 miljoni cilvēku.

Savukārt, B hepatīts tiek pārnēsāts ar ķermeņa šķidrumiem un ir ļoti nopietna slimība, kas var radīt arī paliekošu kaitējumu aknām un būt par aknu vēža galveno cēloni (līdz pat 80% gadījumu). Visbiežāk ar to iespējams inficēties dzimumkontakta ceļā, bet arī zobārsta apmeklējums, tetovēšanās un pīrsings rada augstu inficēšanās risku, ja instrumenti nav atbilstoši sterilizēti. B hepatīts ir ļoti izturīgs un lipīgs vīruss – tas ir 100 reizes infekciozāks par HIV vīrusu.

* International travel and health, 2007, WHO

Papildinformācija:

Antra Savleviča, Baltic Communication Partners

Tālr.: 7103389; mob.tālr.: 26422891

e-pasts: antra.savlevica@bcp.lv