Pētījums: Katrs ceturtais iedzīvotājs neveic regulāras fiziskās aktivitātes

Jaunākie "Mana aptieka & Apotheka" Veselības indeksa pētījuma rezultāti iezīmē reālo ainu saistībā ar sabiedrības dzīvesveida tendencēm: lai gan lielākā daļa (71 %) sabiedrības uzskata, ka preventīvi un profilaktiski rūpējas par savu veselību, vairāk nekā puse to dara neregulāri. Lai gan regulārām fiziskām aktivitātēm ir ļoti būtiska nozīme veselīga dzīvesveida veicināšanai, Latvijas iedzīvotāji tām nevelta pietiekami daudz laika, turklāt katrs ceturtais jeb 24 % respondentu paši atzīst, ka neveic regulāras fiziskās aktivitātes. Taču gados vecāku iedzīvotāju grupā vērojamas pozitīvas tendences.

Rūpējoties par savu veselību, profilaksei ir ļoti liela nozīme, tāpēc nepieciešams regulāri veikt ikgadējās pārbaudes un izmeklējumus, izvēlēties veselīgu un sabalansētu uzturu, kā arī gādāt, lai ikdienā netrūkst fizisko aktivitāšu. Diemžēl, kā liecina jaunākie Veselības indeksa pētījuma rezultāti, arī šogad nemainīgs ir to cilvēku skaits (35 %), kuri uzskata, ka ikdienā viņiem ir pietiekams fizisko aktivitāšu daudzums. Izvērtējot veselīga dzīvesveida tendences ilgākā laika periodā, tās ir ar negatīvu zīmi, proti, salīdzinājumā ar 2018. gada pētījuma rezultātiem, kad 45 % aptaujāto atzina, ka ikdienā viņiem fizisko aktivitāšu daudzums ir pietiekams, šogad šis skaits sarucis par 10 %. Katrs ceturtais aptaujātais atzinis, ka aizvadītā gada laikā fizisko aktivitāšu apjoms ir nedaudz vai ievērojami sarucis un tikai 17 % iedzīvotāju norādījuši, ka kustībām atrod tikpat daudz laika, kā iepriekšējā gadā vai pat vairāk.

“Satraucoši liels skaits – katrs ceturtais iedzīvotājs atzinis, ka ikdienā ar fiziskajām aktivitātēm nenodarbojas nemaz. Par fiziskās slodzes jēdzienu atšķirībām sabiedrībā aizvien trūkst izpratnes. Būt fiziski aktīvam nozīmē nodarboties gan ar augstas aerobās slodzes aktivitātēm, gan zemu fizisko slodzi, ko parasti veicam ikdienas nodarbēs. Liela daļa sabiedrības uzskata, ka pilnībā pietiek, ja ikdienā cenšas vairāk pārvietoties kājām. Protams, tas ir solis pareizajā virzienā, tomēr ārsti rekomendē līdz pat 150 minūtēm nedēļā veltīt laiku arī mērķtiecīgām augstas slodzes fiziskajām aktivitātēm, lai uzturētu veselību un ķermeni labā fiziskā formā,” norāda aptieku tīkla "Apotheka" izpilddirektors Māris Lūks.

Biežāka pārvietošanās ar kājām un garas pastaigas – populārākās fiziskās aktivitātes

Saskaņā ar Veselības indeksa pētījuma datiem, lai palielinātu fizisko aktivitāšu daudzumu, 39 % iedzīvotāju ikdienā cenšas biežāk pārvietoties kājām, bet 23 % regulāri dodas garās pastaigās, 20 % nodarbojas ar riteņbraukšanu, 16 % vingro mājās, 8 % skrien, 7 % peld, 4 % nūjo, bet vēl 26 % nodarbojas ar citām fiziskām aktivitātēm.

Gados vecāki cilvēki kļūst aktīvāki

Daudz pozitīvāk savu fizisko aktivitāšu daudzumu ikdienā vērtē tieši stiprā dzimuma pārstāvji, arī gados jauni cilvēki un respondenti, kuri savu dzīvesveidu kopumā uzskata par veselīgu. 39% vīriešu un 31% sieviešu uzskata, ka viņiem ikdienā ir pietiekami daudz fizisko aktivitāšu. Savukārt, izvērtējot respondentu atbildes pa vecuma grupām, vispozitīvāk savu fizisko aktivitāšu daudzumu vērtē aptaujātie vecumā no 18 līdz 24 gadiem (55 %). Iepriecina fakts, ka arī 35 % iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 63 gadiem atbildēja, ka ikdienā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Turklāt redzams, ka gados vecāki cilvēki arvien vairāk laika velta kustībām: ja 2021. gadā 31 % iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 63 atzīmēja, ka viņu fizisko aktivitāšu daudzums ir palielinājies, šogad to atzīst jau 35 %. Līdzīga pozitīva tendence novērota arī iedzīvotāju vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem. No tā var secināt, ka gados vecāki iedzīvotāji daudz nopietnāk sākuši apzināties veselīga dzīvesveida un fizisko aktivitāšu ietekmi uz veselību kopumā.