Pētījums: iedzīvotāji par prioritāti atzīst veselības aprūpi
Nākamā gada valsts budžetā prioritāri vairāk līdzekļu jāatvēl veselības aprūpei, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra "SKDS" veiktā pētījuma "Iedzīvotāju uzskati par prioritātēm nākamā gada valsts budžetā un veselības aprūpes nozarē" rezultāti.
Vairāk nekā puse jeb 64,2% aptaujāto par prioritāro nozari, kurai no valsts budžeta vajadzētu piešķirt vairāk papildu līdzekļu, nosauca veselības aprūpi. Veselības aprūpi kā prioritāti visbiežāk nosauca iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 55 gadiem (71%) un vecumā no 55 līdz 74 gadiem (72%).
Aptaujas dalībniekiem tika uzdots jautājums: "Domājot par nākamā gada Latvijas valsts budžetu un jomām, kurās tiek tērēti budžeta līdzekļi, lūdzu, nosauciet trīs prioritārās nozares, kurām Jūs vispirmām kārtam atvēlētu vairāk līdzekļus nekā tām tiek atvēlēts patlaban."
Kā nākamās prioritārās jomas tika atzīmētas sociālā aizsardzība un pabalsti (46,7%), kā arī izglītība un zinātne (36,5%). Savukārt ceļu būvi un uzturēšanu par prioritāti uzskata 27,9% aptaujāto, eksportspējas veicināšanu - 23,7% un lauksaimniecību 22,8% aptaujāto iedzīvotāju.
Tikai 20,8% aptaujāto ir atzinuši to, ka viņi atvēlētu papildus līdzekļus valsts ārējai aizsardzībai un bruņoto spēku stiprināšanai. Katram no iespējamo atbilžu sarakstā iekļautajiem citiem mērķiem (valsts parādu ātrāka atmaksa, valsts iekšējā drošība, vides aizsardzība un reģionālā attīstība) papildus finansējumu piešķirtu ap 10% aptaujāto. Viszemāk prioritāšu sarakstā ir kultūra (6%), diplomātiskā dienesta uzturēšana un Latvijas tēla uzlabošana (5%), tiesu sistēmas stiprināšana (4,1%).
Vaicājot, kurām trim Veselības ministrijas pārziņā esošajām jomām nākamā gada valsts budžetā jāpiešķir vairāk līdzekļu, divas trešdaļas iedzīvotāju norādīja rindu mazināšanu valsts apmaksātiem aprūpes pakalpojumiem (64%), pacientu līdzmaksājumu samazināšanu par ārstēšanos slimnīcās (57%), kā arī papildus līdzekļus slimnīcām ārstēšanas procesa nodrošināšanai (55%). Ievērojama daļa respondentu (46%) atzīmēja, ka prioritārai jomai jābūt arī pacientu līdzmaksājumu mazināšanai par valsts kompensējamiem medikamentiem. Savukārt 31% aptaujāto uzsvēra veselības aprūpes pakalpojumus bērniem, 18% - mediķu atalgojuma palielināšanu, 8,3% - medicīnas izglītību.
Aplūkojot sniegtās atbildes atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās, vērojams, ka pacientu līdzmaksājumu mazināšanu par valsts kompensējamiem medikamentiem kā prioritāti biežāk norādīja gados vecāki iedzīvotāji (vecumā no 55 līdz 74 gadiem) (55%), savukārt veselības aprūpes pakalpojumus bērniem kā prioritāti biežāk norādīja iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (40%) un vecumā no 35 līdz 44 gadiem (42%).
Pacientu līdzmaksājumu mazināšanu par ārstēšanos slimnīcās kā prioritāti biežāk norādīja iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (70%), savukārt mediķu atalgojuma palielināšanu par prioritāti biežāk atzina iedzīvotāji ar augstāko izglītību (29%) un vidēji augstiem (24%) un augstiem (26%) ienākumiem.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
