Pētījums: 84% avārijas kontracepcijas lietotāju ir pastāvīgās partnerattiecībās
Pretēji sabiedrībā valdošajam uzskatam, ka avārijas kontracepciju visbiežāk lieto jaunietes, kas vieglprātīgi iesaistījušās gadījuma sakaros, Latvijā šo preparātu lielākoties iegādājas nobriedušas sievietes - liecina ginekoloģijas un dzemdniecības speciālistes Zandas Ākules veiktais pētījums, kas tapis sadarbībā ar farmācijas kompāniju "Gedeon Richter".
84% gadījumu avārijas kontracepcijas lietotājām ir pastāvīgas attiecības un regulāras seksuālās attiecības, bet teju pusei jeb 40% ir bērni.
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā pēc avārijas kontracepcijas aptiekā vēršas reproduktīvā vecuma sievietes. Vidējais šīs kontracepcijas metodes lietotājas vecums Latvijā ir 28 gadi, kamēr, piemēram, Vācijā - 25 gadi, bet Īrijā - 24 gadi.
"Šie dati atspoguļo Latvijā aktuālu tendenci - tā vietā, lai agrā jaunībā radītu pēcnācējus, arvien vairāk pāri ģimenes pieauguma plānošanu atliek uz vēlāku laiku, vispirms izvēloties sasniegt izvirzītos profesionālos un personības izaugsmes mērķus, kā arī iegūt finansiālo stabilitāti," skaidro Ākule.
Izplatītākie iemesli avārijas kontracepcijas iegādei visbiežāk ir vispārizplatīto kontracepcijas metožu lietošanas neveiksme - prezervatīva metodes lietošanas kļūda (37%) vai seksuālas attiecības, nelietojot nevienu no izsargāšanās veidiem (36%) - secināts pētījumā. Latvijā ir salīdzinoši liels (52%) ir to sieviešu skaits, kas avārijas kontracepciju lietojušas vairākkārt, apliecinot, ka daļa pāru tuvības mirkļos nereti aizmirst par izsargāšanos (36%) vai ikdienas kontracepcijas risinājumi nav bijuši efektīvi (63%).
Lai izvairītos no aborta jeb mākslīgās grūtniecības pārtraukšanas, vairums sieviešu iegādājas avārijas kontracepciju vidēji 12 stundas pēc tuvības, iespējams, apzinoties, ka avārijas kontracepcijas tabletes efektivitāte ir augstāka, ja tā tiek lietota pēc iespējās ātrāk pēc neaizsargāta dzimumakta.
"Fakts, ka, baidoties no neplānotas grūtniecības iestāšanās, sievietes Latvijā pēc iespējas ātrāk dodas uz aptieku, lai iegādātos avārijas kontracepciju, liecina, ka daļā sabiedrības aizspriedumi par hormonālo kontracepciju ir kliedēti un pašlaik daļa sieviešu zina, ka aborts šajā gadījumā nav vienīgais un labākais risinājums. Tomēr par spīti šim iepriecinošajam rādītājam joprojām kopējais zināšanu līmenis ir ļoti zems, un pastāv daudz aizspriedumu par avārijas kontracepciju - gan par laika periodu pēc tuvības, kurā tā jālieto, gan par ietekmi uz sievietes veselību un tās efektivitāti," norāda Zanda Ākule.
Zinošākās avārijas kontracepcijas jautājumos Latvijā ir gados jaunās sievietes, kā arī sievietes, kurām nav bērnu. Tomēr lielākoties informācija tiek gūta internetā vai padomus dod draugi, tādēļ nereti tā mēdz būt maldinoša un balstīta mītos vai pieņēmumos. Tikai ceturtā daļa jeb 24% aptaujāto šajos jautājumos konsultējas ar ginekologu, bet vēl mazāk (14% un 2%) ar farmaceitu vai ģimenes ārstu. Kā skaidro dr. Zanda Ākule, zemais informētības līmenis aktualizē jautājumu par medicīnas profesionāļu lielāku iesaisti sabiedrības seksuālās un reproduktīvās izglītības pilnveidē. Tāpat, pēc dakteres domām, lielāka uzmanība jāvelta tam, lai tiktu stingri kontrolēta publiski izplatītā informācija par kontracepciju, pārliecinoties, ka tā ir mediķu apstiprināta.
Avārijas kontracepcijas lietotāju pētījums veikts 2015.gada pavasarī, aptiekās aptaujājot 94 Latvijas iedzīvotāju lielu avārijas kontracepcijas pircēju fokusgrupu.
