Pētījums: 80% kafejnīcu un restorānu apmeklētāju vēlas zināt ēdiena sastāvu un izejvielu izcelsmi
Lai gan trīs ceturtdaļas iedzīvotāju savas zināšanas par pārtikas piedevām vērtē kā viduvējas vai sliktas, 80% vēlas, lai sabiedriskie ēdinātāji jeb kafejnīcas un restorāni pilnīgāk norādītu informāciju par ēdienu sastāvu, kā arī pievienotajām pārtikas piedevām un izejvielu izcelsmi, liecina Zemkopības ministrijas un AS "Lido" pasūtītā pētījuma rezultāti.
Kā aģentūru LETA informēja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, lai gan esot vērojama pozitīva iezīme, ka 67% cilvēku cenšas izvēlēties produktus bez nevēlamām piedevām, tomēr 26% respondentu, tostarp daudzi jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, norāda, ka izvēlas produktus pēc garšas un cenas, nevis pēc sastāva.
"Tie ir rādītāji, kurus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem nevajadzētu atstāt bez ievērības," atzina Kaktiņš.
Pētījums arī atklāj, ka cilvēkiem, ēdot ārpus mājām, vislielākais satraukums ir par mākslīgu pārtikas piedevu pievienošanu (47%), zemas kvalitātes taukvielu izmantošanu (47%), ēdiena svaigumu (40%) un koncentrātu izmantošanu svaigu produktu vietā (30%). Visnegatīvāko ietekmi uz veselību iedzīvotāji saskata garšas pastiprinātājos (60%) un konservantos (50%).
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, šodien Vecrīgā atklājot "Lido" īpašo instalāciju par pārtikas piedevām, norādīja, ka Eiropas Savienībā arvien vairāk tiek aktualizēts jautājums par pārtikas produktu marķēšanu, līdz ar to arī Latvijā būtiska ir ministrijas un uzņēmēju sadarbība šajā jautājumā.
"Tikpat nozīmīga kā ministrijas pārziņā esošā pārtikas produktu sastāva marķēšana ir arī pārtikas sastāva uzrādīšana sabiedriskajā ēdināšanā, kam jānotiek saskaņā ar ES normatīviem. Lai šīs prasības īstenotu ikdienā, ļoti svarīgi sadarboties ar uzņēmējiem. Tikai tā varam izveidot zinošāku un veselīgāku sabiedrību," sacīja Dūklavs.
Tikmēr "Lido" padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons atzina, ka ēdinātājiem dažkārt nav izdevīgi gatavot no svaigiem produktiem, neizmantot mākslīgās pārtikas piedevas un garšas pastiprinātājus, tomēr patērētājiem ir tiesības zināt ēdiena sastāvu.
"Uzskatām par atbildību izglītot sabiedrību, likt aizdomāties, nodrošināt vērtīgus padomus un informāciju, lai ikvienam būtu iespēja veikt pārdomātu izvēli. Vēlamies mudināt arī kolēģus citās sabiedriskās ēdināšanas vietās rīkoties līdzīgi," sacīja Ķirsons.
"Šis ir tikai sākums turpmākajām aktivitātēm, jo aicināsim līdzīgi domājošus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus kopīgiem spēkiem radīt un parakstīt nozares ētikas kodeksu, kas apliecinās apņemšanos būt atklātiem par ēdienu kvalitāti, sastāvu un izcelsmi," norādīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.
Auziņa instalācijas atklāšanā arī apliecināja, ka "Lido" neizmanto veselībai neieteicamos garšas pastiprinātājus, kā arī pastāstīja, ka restorānā jau vairākus gadus klientiem ir iespēja tikt informētiem par tajā piedāvātā ēdiena sastāvu, pagatavošanas veidu un alerģēniem. Pašreiz šādas informācijas pieejamību nodrošina tikai atsevišķas sabiedriskās ēdināšanas iestādes, viens no tiem ir ātrās ēdināšanas restorāns "McDonalds".
Zemkopības ministrijas un "Lido" kopīgi veidotā instalācija "Ēdiens bez noslēpuma" netālu no Brīvības pieminekļa ir veidota, lai atraktīvā un provokatīvā veidā pievērstu cilvēku uzmanību pārtikas piedevām. Savukārt līdzņemšanai sagatavots "Lido" uztura speciālistes padomu materiāls ar jautājumiem, kuriem vienmēr pievērst uzmanību, apmeklējot sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Katru dienu pie instalācijas no plkst.12 līdz 15 strādās viesmīļi, kuri informēs par pētījumu un sniegs ieteikumus turpmākiem sabiedriskās ēdināšanas vietu apmeklējumiem.
Instalācija veidota kā sabiedriskās ēdināšanas iestādes imitācija - izvietoti pieci galdi, uz kuriem traukos ēdiena vietā ir pētījuma dati, bet galda vidū imitētas veselībai neieteicamās pārtikas piedevas, kā arī minēti fakti par šīm vielām.
Kā ziņots, "Lido" 2013.gadā sasniedza lielāko apgrozījumu pēdējo piecu gadu laikā - 29,72 miljonus eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir teju trīskāršojusies - no 344 309 eiro 2012.gadā līdz 863 678 eiro 2013.gadā.
Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav publiskojis.
Patlaban "Lido" tīklu veido deviņi bistro Latvijā, kā arī viens "Lido" bistro Tallinā, gaļas un kulinārijas ražošanas bāze, alus darītava, konditoreja un veikals Rīgā.
Uzņēmums dibināts 1991.gadā. Tā pamatkapitāls ir 927 427 eiro. Uzņēmuma dibinātājs, ilggadējais īpašnieks un vadītājs Gunārs Ķirsons patlaban ieņem "Lido" padomes priekšsēdētāja amatu.
