Pētījums: 60% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā neko nav darījuši saistībā ar nieru veselību
Jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 60% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā neko nav darījuši saistībā ar nieru veselību, 25% ir veikuši nieru pārbaudes, nododot asins analīzes, 12% lietojuši uztura bagātinātājus un zāļu tējas, bet vēl 10% vērsušies pēc padoma pēc ārsta. Par nieru darbības nozīmi un profilaksi stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane.
Pētījuma dati parāda, ka 24% aptaujāto mēdz saskarties ar nieru darbības izraisītu sliktu pašsajūtu (1% – bieži, 8% – dažkārt, 15% – reti). Dati atklāj, ka vecāka gadagājuma cilvēki biežāk saskaras ar nieru darbības izraisītu sliktu pašsajūtu. Piemēram, starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem tikai 10% ik pa laikam jūtas slikti nieru veselības dēļ, savukārt vecumā no 64 līdz 75 gadiem šis rādītājs ir 37%. Pētījumā parādās interesanta kopsakarība – cilvēki ar zemāku ienākumu līmeni biežāk saskaras ar nieru darbības izraisītu sliktu pašsajūtu. Piemēram, 38% ar zemiem ienākumiem ik pa laikam ir slikta pašsajūta nieru darbības traucējumu dēļ, savukārt iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū šis rādītājs ir 20%.
Kas liecina par nieru darbības traucējumiem?
Nieres ir pāra orgāni, kuros attīrās asinis un veidojas urīns. Filtrējot asinis, nieres no organisma izvada vielmaiņas galaproduktus – urīnskābi, urīnvielu, liekos sāļus un medikamentu paliekas.
Ārste skaidro, ka pilnvērtīgai nieru darbībai kaitē smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, nepamatota medikamentu lietošana, kā arī pārmērīga sāls lietošana uzturā, liels gaļas patēriņš un nepietiekama šķidruma uzņemšana. Ekspertes stāstītais lielā mērā sakrīt ar Veselības monitoringa rezultātiem, jo aptaujātie kā trīs kaitīgākos faktorus nieru veselībai norādījuši alkoholu (59%), nepamatotu medikamentu lietošanu (54%) un taukainu, asu un sāļu ēdienu iekļaušanu uzturā (47%).
Par nieru darbības traucējumiem visbiežāk liecina sāpes mugurā, sānos vai vēderā, bieža urinācija, asins piejaukums urīnam, kā arī paaugstināts asinsspiediens un nespēks. Ja parādās kāds no minētajiem simptomiem, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas nepieciešamības gadījumā veiks urīna un asins analīzes (pilno asinsainu), lai noteiktu urīnvielas un kreatinīna līmeni asinīs, un nosūtīs uz ultrasonogrāfiju, nieru datortomogrāfiju vai pie atbilstoša speciālista (urologa vai neirologa).
Nieru veselības profilakse
Ģimenes ārste skaidro, ka biežākās nieru saslimšanas ir nierakmeņi (pirmoreiz parasti 20–50 gadu vecumā), nieru mazspēja (no 40 gadu vecuma), nieru vēzis (60 līdz 70 gadu vecumā) un pielonefrīts jeb nieru iekaisums. Tas nozīmē, ka nieru veselības pārbaudes ir aktuālas jebkurā vecumā, tomēr pētījuma dati parāda, ka nieru pārbaudes, nododot asins analīzes, biežāk veic vecāka gadagājuma cilvēki. Starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem pēdējo trīs gadu laikā tikai 16% ir veikuši asins analīzes, lai pārbaudītu nieru veselību, kamēr iedzīvotāju grupā no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 25%, savukārt 65 līdz 74 gadu vecumā tie ir 37% pētījuma dalībnieku. Tāpat ārste aicina rūpēties par nieru veselību, ievērojot sekojošus profilakses pasākumus:
• veselīgs dzīvesveids – pilnvērtīgs uzturs un fiziskas aktivitātes,
• pietiekama šķidruma uzņemšana – vismaz divi litri dienā,
• sāls un gaļas patēriņa ierobežošana,
• izvairīšanās no nepamatotas medikamentu lietošanas,
• kaitīgo ieradumu (alkohols un smēķēšana) ierobežošana.
Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā visaigimenei.lv
