Foto: Ivan McClellan/Flickr

Lai gan valsts piedāvā savu palīdzību dzemdes kakla vēža savlaicīgā noteikšanā, Latvijas sievietes kūtri izmanto šo iespēju. Tikai daļa vecāku izmanto bezmaksas iespēju vakcinēt meitas pret šo smago onkoloģisko saslimšanu. Pētījumu centra SKDS aptauja liecina − 40% aptaujāto sieviešu drīzāk neuztrauc nekā uztrauc iespēja sasirgt ar šo slimību.

Tradicionāli Eiropā janvāra pēdējā nedēļa tiek atzīmēta kā dzemdes kakla vēža profilakses nedēļa. Šī slimība gan pasaulē, gan arī Latvijā ierindojas otrajā vietā sievietēm visbiežāk diagnosticēto audzēju sarakstā pēc krūts vēža un ir nāvējošākais audzējs pēc krūts un plaušu vēža. Dzemdes kakla vēzi 99% gadījumos izraisa cilvēka papilomas vīrusa infekcija. Ar dzemdes kakla vēzi var saslimt jebkura sieviete, kas dzīvo dzimumdzīvi.

Latvijā 2012.gadā uz 100 000 sieviešu tika reģistrēti 22,4 jauni saslimšanas gadījumi. Citās Eiropas Savienības valstīs saslimstības līmenis ir ievērojami zemāks – vidēji tikai 10 jaunu gadījumu uz 100 000 sieviešu gadā. Vērtējot pēc dzemdes kakla vēža saslimstības stadijām – 41% 2012.gadā reģistrēto jauno saslimšanas gadījumu atklāti pirmajā stadijā. Neiepriecinošs ir fakts, ka joprojām daudz šī vēža saslimšanas gadījumu tiek atklāti 3. un 4.stadijā – kopā 42% gadījumu. Statistikas analīze vēl liecina, ka ar dzemdes kakla vēzi saslimst arvien jaunākas sievietes. 2005.gadā visvairāk jaunu gadījumu reģistrēti 50-60 gadus vecām sievietēm, bet 2011.gadā tās ir sievietes vecumā no 40 līdz 50 gadiem.

Rūpējoties par sieviešu veselību, reizi trijos gados valsts gatava apmaksāt dzemdes kakla vēža skrīningtestu visām 25-70 gadus vecajām sievietēm. Dzemdes kakla vēža skrīninga programmas ietvaros konstatē priekšvēža stadiju un agrīno audzēja stadiju. Svarīga ir arī primārā profilakse – vakcinācija. Tāpēc 12 gadus vecām meitenēm ir pieejama bezmaksas vakcinācija. Diemžēl tikai daļa sieviešu izmanto iespēju apmeklēt skrīningtestu un tikai daļa vecāku vakcinē savas meitas. Taču tikai abas metodes kopā – agrīna diagnostika un vakcinācija – nodrošina efektīvu un visaptverošu sieviešu aizsardzību pret dzemdes kakla vēzi.

2013. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā dzemdes kakla skrīningam atsaukušās tikai 29,5% sieviešu.

Eiropas prakse liecina – tajās valstīs, kur ir lielāka skrīninga aptvere, konstatēta mazāka saslimstība, piemēram, Somijā.

Pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 550 dažādu vecumu sievietes no visas Latvijas, noskaidrojis, ka lielu daļu − 40% sieviešu − drīzāk neztrauc nekā uztrauc saslimšana ar dzemdes kakla vēzi, ņemot vērā viņu dzīvesveidu, veselības stāvokli un paradumus. Neviennozīmīgs ir sieviešu zināšanu līmeņa pašvērtējums. Vairākums – 47% aptaujāto sieviešu – atzīst, ka "drīzāk labi" zina, kas ir dzemdes kakla vēzis, kā ar to var saslimt un pasargāt sevi. Turpat trešdaļa – 27% – norāda, ka viņu zināšanas ir "drīzāk sliktas."

Gandrīz trešdaļa − 27% aptaujas respondenšu−, lai arī ir saņēmušas Nacionālā veselības dienesta uzaicinājumu veikt bezmaksas dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklēšanu, tomēr nav veikušas pārbaudi.

31% gadījumu pārbaude nav veikta aizņemtības un laika trūkuma dēļ, 17% sieviešu esot aizmirsušas par pārbaudi, bet 22% nepatīk vizītes pie ārsta un medicīniskās procedūras. Tomēr lielākā daļa − 43% − sieviešu ir gatavas kļūdu labot, apņemoties pārbaudīt savu veselību nākotnē. SKDS aptaujas ietvaros arī noskaidrots, ka sievietes visvarāk uzticas ginekologu un ģimenes ārstu padomiem un rekomendācijām jautājumos par vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskiem datiem 2013.gadā no primārās potes mērķa grupas – 8895 meitenēm – vakcinējušās 58,8%. Tas aizvien vēl nav pietiekami, lai varētu runāt par visaptverošu primāru dzemdes kakla vēža profilaksi, kā, piemēram, Lielbritānijā, Portugālē vai Dānijā, kur ir vakcinētas attiecīgi 80%, 84% un 79% šī vecuma meiteņu.