Pētījumā mēģinās noskaidrot reālo HIV pacientu situāciju un diskriminācijas līmeni sabiedrībā

Rīga, 6.apr., LETA. Lai noskaidrotu reālo situāciju, ar kādu ikdienā Latvijā saskaras HIV pacienti, kā arī HIV stigmatizācijas un diskriminācijas līmeni sabiedrībā, Latvijā šī gada laikā tiks veikts pētījums "HIV stigmas indekss", aģentūru LETA informēja HIV pacientu biedrībā "Agihas".

Pēc vienotas metodoloģijas pētījums veikts jau vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Pētījuma laikā paredzēts aptaujāt HIV pacientus, uzdodot jautājumus par viņu pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, darba vietā, attieksmi ģimenē un draugu lokā, kā arī par virkni citu aspektu, kas ataino dzīves kvalitāti, sociālo statusu un iespējamu stigmatizāciju. Pētījums tiek sākts aprīlī, bet tā rezultāti būs pieejami gada beigās.

Šodien preses konferencē pētījuma "HIV stigmas indekss" starptautiskais vadītājs Džulians Hovs sacīja, ka indekss ir starptautiski atzīts izpētes rīks, kas paredzēts, lai palīdzētu valdībām, veselības aprūpes nozarei, pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēkiem ar HIV mazināt problēmas, kas saistītas ar HIV stigmu, un pārvarēt galvenos šķēršļus, kas traucē efektīvu HIV ārstēšanu, profilaksi, aprūpi un atbalstu.

Vienlaikus, pēc Hova paustā, stigmas indekss palīdz ierobežot HIV izplatīšanos, kā arī palīdz cilvēkiem labāk sadzīvot ar HIV. "Kopš indeksa izveidošanas 2009.gadā esmu iesaistījies tā ieviešanā daudzās valstīs, un ar nepacietību gaidu iespēju palīdzēt Latvijas komandai veikt šo darbu un nodrošināt rezultātu pieejamību visiem tiem, kas strādā HIV un AIDS samazināšanā, lai novērstu kaitējumu, ko tas var nodarīt tautu labklājībai," stāstīja Hovs.

Lai panāktu maksimāli uzticamus datus, pētījumu veiks HIV pacientu biedrība "Agihas" pēc principa "līdzīgs jautā līdzīgam".

Kā skaidroja HIV stigmas indeksa vadošā pētniece Latvijā Anda Ķīvīte, pēdējos gados Latvijā veiktie kvalitatīvie pētījumi liecina par HIV inficētu cilvēku stigmatizācijas un diskriminācijas gadījumiem sabiedrībā, arī veselības aprūpes profesionāļu vidū. Vienlaikus līdz šim Latvijā neesot veikts neviens pētījums par to, kā jūtas paši inficētie cilvēki.

Pēc Ķīvītes paustā, ārvalstu pētījumi rāda, ka pašstigmatizācija HIV inficēto vidū diezgan bieži sastopama gan jau pieminētās sabiedrības attieksmes, gan virknes citu iemeslu dēļ. "Cilvēki jūtas vainīgi par savu saslimšanu, tādēļ liedz sev, piemēram, attiecības un ģimenes veidošanu. 21.gadsimtā, kad, pateicoties medicīnas sasniegumiem, HIV no nāves sprieduma ir tapis par hronisku, kontrolējamu veselības stāvokli, kad HIV inficēti cilvēki dzīvo tikpat ilgi kā neinficēti ļaudis un, saņemot ārstēšanu, vairs nevar inficēt citus cilvēkus, stigmatizācija gluži vienkārši ir nejēdzība," pauda pētniece.

Biedrības "Agihas" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks uzsvēra, ka situācija ar HIV Latvijā ir visai nepatīkama, jo pēc jauno HIV gadījumu skaita Latvija ir pirmajā Eiropā.

Vienlaikus Veiķenieks piebilda, ka no šī gada sākuma ārstēšana pieejama agrīnākā HIV stadijā un valsts HIV zālēm atvēlējusi papildu finansējumu, tomēr joprojām Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur ārstēšana visiem HIV pacientiem netiek nodrošināta uzreiz pēc diagnozes noteikšanas. "Tieši augsto HIV izplatības rādītāju dēļ HIV stigmas indeksa iniciatīva ir ļoti būtiska infekcijas labākai ierobežošanai mūsu valstī," skaidroja biedrības vadītājs.