Pērn sākti 13 kriminālprocesi par fiktīvajām laulībām; visbiežāk cietušas sievietes ar garīgo atpalicību
Valsts policija pagājušajā gadā sākusi 13 kriminālprocesus par fiktīvajām laulībām un pārsvarā no šī nozieguma cieš sievietes ar garīgo atpalicību, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) un nevalstisko organizāciju apkopotā informācija.
Lai risinātu fiktīvo laulību problemātiku Latvijā un Eiropā, IeM ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstu sākusi projekta īstenošanu, kura aktivitātēs iesaistītas sešu valstu - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Slovākijas un Īrijas - valstiskās un nevalstiskās organizācijas.
Projekts paredz divu gadu laikā īstenot dažādas aktivitātes, organizējot likumdevēju, politikas plānotāju un praktiķu diskusijas nacionālā un reģionālā līmenī un katrā valstī sagatavojot visaptverošu pētījumu par fiktīvo laulību problēmu. Tāpat tiks īstenotas apmācības, lai izglītotu sociālos darbiniekus, sociālos pedagogus, izglītības iestāžu darbiniekus, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, valsts un pašvaldības policijas darbiniekus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Projekts arī paredz īstenot informatīvās kampaņas un projekta noslēguma konferenci. Kopumā projekta aktivitāšu laikā sešās ES valstīs plānots iesaistīt un uzrunāt vairāk kā 700 000 sabiedrības pārstāvju.
IeM valsts sekretāra vietnieks Dimitrijs Trofimovs šodien projekta prezentācijas pasākumā žurnālistiem atzina, ka fiktīvās laulības kā fenomens ir lielākais nelegālās imigrācijas risks. Nelegālās imigrācijas tendences uzņem apgriezienus, proti, Eiropas tuvumā esošie konflikti ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki meklē citu dzīvesvietu un tiecas pēc labklājības. Cilvēku nelegālā pārvadāšana pāri ES robežām ir ienesīgs bizness.
Jau vairākus gadus ir kriminalizēta atbildība par fiktīvajām laulībām. Krimināllikuma pants par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē kā maksimālo sodu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.
Politiskā izšķiršanās par atbildības noteikšanu ir nesusi rezultātus, taču jāturpina preventīvi strādāt, turklāt šī nav tikai Austrumeiropas valstu problēma, norādīja Trofimovs.
Pērn Valsts policijā sāktie 13 kriminālprocesi par fiktīvajām laulībām neesot saistīti ar cilvēktirdzniecību. Tomēr policija izmeklē atsevišķas lietas, kad fiktīvās laulības rezultātā cilvēks tiek pakļauts vardarbīgai piespiedu izmantošanai.
Nevalstiskā organizācija "Patvērums "Drošā māja" ir tā organizācija, kas sniedz palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem un aktualizē šīs tēmas nozīmi. Organizācijas pārstāve Sandra Zalcmane norādīja, ka biedrības speciālisti kopumā no 2007. līdz 2014.gadam snieguši palīdzību 113 cilvēktirdzniecības upuriem, no kuriem 59 ir cietuši no fiktīvajām laulībām. Vienlaikus biedrības juristi ir pārstāvējuši cietušo intereses tiesās un laikā no 2010. līdz 2014.gadam iesnieguši tiesā 27 pieteikumus par laulības atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Šobrīd tikai deviņas lietas ir iztiesātas. Lielākoties šīs laulības tiek slēgtas ārpus Latvijas.
Biedrībai ir savs diennakts uzticības tālrunis. Pērn 63 gadījumos cilvēki zvanījuši par fiktīvajām laulībām. "Latvija nav tik bagāta valsts, lai atļautos kaut vienu cilvēktirdzniecības upuri, tāpēc šīs problēmas mazināšanā ir jāiesaistās upuru izcelsmes valstīm un tām valstīm, kur iespējams šāds kriminālnoziegums," uzsvēra Zalcmane.
Fiktīvo laulību upuru profils laika gaitā ir mainījies. Šobrīd tās ir pārsvarā sievietes ar vieglu vai vidēju garīgo atpalicību, kuras ir viegli manipulējamas un iesaistāmas šādos nelikumīgos darījumos. "Ļoti daudzu klientu stāsti liecina, ka, noslēdzot šādas laulības, sievietes tiek piespiestas uz seksuāliem kontaktiem un šādās laulībās dzimst bērni, kas nav mīlestības radīti. Tikko trešo valstu pilsonim piedzimst bērns - ES pilsonis, tā visbiežāk sieviete viņam vairs nav nepieciešama kā arguments, lai paliktu Latvijā," uzsvēra Zalcmane.
Kopš Latvijā stājusies spēkā Krimināllikuma norma par personu saukšanu pie kriminālatbildības par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā un citā Eiropas valstī, tika novērots neliels fiktīvo laulību starp Latvijas pilsonēm un trešo valstu piederīgajiem skaita samazinājums. Tajā pašā laikā Igaunijas un Lietuvas eksperti ziņojuši, ka vērojams fiktīvajām laulībām savervēto sieviešu skaita pieaugums, norādīja projekta vadītāja Lāsma Stabiņa.
Projekta īstenošana ir sākta šogad janvārī un ilgs 24 mēnešus. Projekta kopējais budžets ir 640 000 eiro.
Rīga, 5.febr., LETA.
