Rīga, 12.febr., LETA. Pagājušā gada nogalē valdībā atbalstītās izmaiņas kvīšu atskaitē ģimenes ārstiem būtiski palielina administratīvo slogu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītājas.

Kā skaidroja LĢĀA prezidente Sarmīte Veide, līdz šim ģimenes ārstu prakses atskaitījās par izrakstītajām kvītīm, reizi ceturksnī Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) norādot izrakstīto kvīšu numurus. Tomēr pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču kārtībā paredz, ka EDS jāievada katra izrakstītā kvīts, norādot pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kā arī kvīts numuru un samaksāto summu.

Veide norādīja, ka šāda kārtība rada milzīgu slogu ģimenes ārsta praksē, kurā parasti strādā ārsts un viena vai divas māsas. Grāmatveža pienākumus līdz šim pildījuši paši ģimenes ārsti, un, palielinoties slogam, samazinās laiks, ko ģimenes ārsts varēs veltīt saviem pacientiem vai pavadīt mācībās, piebilda LĢĀA prezidente.

Viņa uzskata, ka nepieciešams atrast citu ceļu, kā to darīt, jo apmēram divas trešdaļas ģimenes ārstu izmanto kvīšu grāmatiņas.

Veide sacīja, ka, jautājot Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ko ģimenes ārstiem darīt šādā situācija, VID norādījis, ka alternatīva ir iegādāties kases aparātus, kaut arī praksēs iemaksātās naudas apmērs nerada nepieciešamību pēc šīs iekārtas, turklāt tam būtu nepieciešams arī finansiāls ieguldījums. Vienlaikus Veide ir neizpratnē, kāpēc kvītis jāreģistrē EDS, norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet ar čekiem tas tā nav.

Tāpat Veide uzsvēra, ka pat gadījumā, ja ārsts būtu gatavs vadīt kvītis sistēmā, to nav iespējams izdarīt, jo EDS sistēmā šī sadaļa nedarbojas. No VID solīts, ka kvītis varētu sākt reģistrēt martā, kaut arī noteikumi, kas šo prasību nosaka, stājušies spēkā jau šī gada 1.februārī.

Veidi arī satrauc fakts, ka, iesniedzot visus nepieciešamos datus, tiek radīts pacienta datu aizsardzības pārkāpuma risks, jo informācija par pacientu un viņam veiktajiem pakalpojumiem nonāks līdz trešajai personai.

LLĢĀA vadītāja Līga Kozlovska sacīja, ka šāda kārtība nav samērīga un ģimenes ārsta praksei palielina ne tikai administratīvo, bet arī finansiālo slogu. "Patiesību sakot, ģimenes ārstam īsti vairs nesanāk laika nodarboties ar ārstniecību," piebilda Kozlovska.

Arī viņa norādīja, ka atskaites sistēma nedarbojas, un patlaban no VID patlaban izskanējis solījums, ka EDS sistēmā katru kvīti būs iespējams ievadīt marta beigās. "Ministru kabineta noteikumi pieņemti, bet daudzas lietas nav sakārtotas un gatavas darbam, un dabiski, ka mums ir iebildumi, jo mums bez ārstnieciskā darba ir ļoti daudz jārūpējas un jādomā par atbildībām un administratīviem, birokrātiskiem pasākumiem," sacīja LLĢĀA vadītāja, piebilstot, ka no VID vērojama arī ārkārtīgi liela kontrole no datu ievades viedokļa, proti, ārsts, kļūdaini ievadot personas odu, uzreiz saņems VID brīdinājuma rakstu.

Kozlovska uzsvēra, ka ģimenes ārsti nav pret kvīšu izrakstīšanu - tās ir jāraksta un par to nevar būt ne runas. Tomēr ģimenes ārsti satraukti par administratīvā un finansiālā sloga pieaugumu, kas samazina laiku, ko ārsts var veltīt pacientu ārstēšanai, sacīja ārste.

Kozlovska lēsa, ka ģimenes ārsta prakse vidēji ceturksnī izraksta apmēram 600 kvītis.

Ģimenes ārstu asociācijas ar iebildumiem un lūgumu risināt situāciju šodien vērsušās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Komisijas vadītājs Andris Skride (AP) piekrīt ģimenes ārstiem, un norāda, ka šādas izmaiņas uzliek milzīgu administratīvo slogu praksēm, turklāt pat ārsti, kuri būtu gatavi sākt informācijas ievadi, to nevar darīt, jo sistēmā to izdarīt nav iespējams.

Skride sacīja, ka komisija vērsīsies Ministru kabinetā ar lūgumu atcelt šīs izmaiņas, kas nosaka, ka ģimenes ārstam katra kvīts un tajā atrodamā informācija jāreģistrē vēlreiz elektroniski. Komisijas vadītājs uzskata, ka būtu jāmeklē citi risinājumi.