Pērn pieauga saslimstība ar kašķi
2010.gadā Latvijā novērots ievērojams saslimstības pieaugums ar kašķi. Jau līdz 2010.gada novembra beigām reģistrētais gadījumu skaits (1069 saslimšanas gadījumi) ir bijis vislielākais pēdējo sešu gadu laikā, ziņo Latvijas Infektoloģijas centrs.
2010.gada 11 mēnešos reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits ar kašķi par 77% pārsniedza pēdējo piecu gadu vidējo radītāju, kas ir bijis 605 gadījumi gadā, un par 47% pārsniedza gadījumu skaitu, kas reģistrēts 2009.gadā analoga laika posmā.
Tā 11 mēnešu laikā ar kašķi reģistrēti 47,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Visaugstākā saslimstība reģistrēta Vidzemē un Zemgalē - 84 gadījumi un 55 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Viszemākā saslimstība bijusi Rīgas reģionā ar 37 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tomēr pēdējo trīs gadu laikā tieši Rīgas reģionā saslimstība ar kašķi pieaugusi visstraujāk -par 69%. Savukārt, neliels – 15% - saslimstības samazinājums novērots Latgalē.
Vienlaikus novērots grupveida saslimšanas gadījumu skaita pieaugums. Ja 2009.gadā vidēji mēnesī tika reģistrēti septiņi infekcijas perēkļi, tad 2010.gadā šis radītājs ir dubultojies – vidēji 14 grupveida saslimšanas gadījumi mēnesī. Kopā 2010.gada 11 mēnešos reģistrēti 159 uzliesmojumi.
2010.gada 11 mēnešos, līdzīgi kā iepriekšējos gados, visbiežāk slimoja bērni un pusaudži. Maksimālā saslimstība abu dzimumu pārstāvju vidū konstatēta 18 gadu vecumā, kas sasniedza 237 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Kopumā vīrieši slimoja ar kašķi nedaudz biezāk kā sievietes, attiecīgi 50,5 un 45 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Pēdējo trīs gadu laikā saslimstība ar kašķi visstraujāk pieaugusi personām vecumā no 40 līdz 49 un no 50 līdz 59 gadiem, attiecīgi par 100% un 73%.
Mediķi stāsta, ka kašķi izraisa cilvēka kašķa ērcīte, kas, ieurbjoties ādas virskārtā, veido tur ejas un dēj oliņas. Tas izraisa mokošo niezi, kas pastiprinās nakts laikā un mazgājoties ar karstu ūdeni. Bez tam, uz ādas veidojas pūslīši, kuriem, pārplīstot kasīšanas rezultātā, var attīstīties ādas bakteriāls iekaisums. Kašķa ērcītes bieži parazitē uz cilvēka ķermeņa daļām, kur ādas virskārta ir plānāka un sausāka - pirkstu sānu virsmas, plaukstu locītavu apvidus, roku un kāju iekšējās virsmas, padušu priekšpuses, krūšu kurvja sānu virsmas, viduklis, vēders, sēžamvieta, vīriešu dzimumorgāni, sieviešu krūts dziedzeri.
Pieaugušajiem izsitumi parasti reti sastopami uz sejas, kakla, galvas matainās daļas, starp lāpstiņu rajonā. Tas izskaidrojams, ar to, ka šajos rajonos āda ir bagāta ar tauku dziedzeriem, kas izdala tauku sekrētu un nosprosto kašķa ērcīšu ejas no gaisa piekļūšanas, līdz ar to neļaujot attīstīties kašķa ērcītei. Maziem bērniem kašķa ādas bojājumi var lokalizēties jebkurā ķermeņa vietā.
Kašķis ir lipīga slimība, parasti tā pāriet no viena cilvēka uz otru tieša kontakta ceļā. Slimība ļoti ātri izplatās bērnu un jauniešu vidē, kur rodas cieši kontakti. Kašķis var tikt pārnests arī seksuālo kontaktu laikā.
Kašķa izplatības samazināšanā īpaši nozīmīga ir iedzīvotāju izglītošana kašķa profilakses jautājumos, kā arī slimnieku savlaicīga atklāšana, ārstēšana, kontaktpersonu apskate, īpaši izglītības iestādēs, jo biežāk slimo bērni un pusaudži.
Profilakses nolūkā jāizvairās no ciešiem kontaktiem ar cilvēku, kam ir kašķis. Kašķa ērcītes dažas dienas var dzīvot uz cilvēka apģērba, gultas veļas vai putekļos, tādēļ inficēties ar šo slimību var, lietojot slimu cilvēku drēbes, dvieļus, gultasveļu, kā arī higiēnas piederumus. Svarīgi ievērot ķermeņa un apģērba tīrību, regulāri mazgāt gultas veļu un gultas piederumus, kā arī bieži mazgāt un tīrīt dzīvojamās telpas.
Ilze Mežniece
