Pērn aktīvās atpūtas laikā visbiežāk savainojušies bērni un jaunieši
Rīga, 2.aug., LETA. Pērn vislielākais traumu skaits aktīvās atpūtas laikā reģistrēts bērniem un jauniešiem, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Kopumā no traumām, kas gūtas sportisko aktivitāšu laikā, ik gadu cieš ievērojams skaits jaunu cilvēku, liecina SPKC statistikas dati. 2017.gadā kopumā reģistrētas 1330 traumas, kas gūtas sportisko aktivitāšu laikā, turklāt divas trešdaļas jeb 71% no cietušajiem bija vīrieši. Izteikti vairāk sportisko aktivitāšu laikā traumas guvuši gados jauni cilvēki. 76% cietušo bija vecumā no pieciem līdz 17 gadiem, bet 10% vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
"Sportisko aktivitāšu laikā drošībai jābūt pirmajā vietā un nedrīkst aizmirst par atbilstoša aizsargekipējuma lietošanu, kas samazina traumu iespējamību. Lielākoties cilvēki pret savu veselību izturas vieglprātīgi un, piemēram, braucot ar velosipēdu vai skrituļslidām, nevelk ķiveri," atzīmēja SPKC.
Savukārt Latvijas Rehabilitologu asociācijas prezidente, Nacionālā rehabilitācijas centa (NRC) "Vaivari" valdes priekšsēdētāja Anda Nulle norādīja, ka pirms aktivitātēm būtu jāsniedz skaidra instrukcija par aizsarglīdzekļiem, kas jālieto, kā arī par ieradumu būtu jākļūst sporta inventāra pārbaudei.
2017.gadā vislielākais traumu skaits aktīvās atpūtas laikā reģistrēts bērniem un jauniešiem. Kā uzsvēra Nulle, tas nozīmē, ka, iespējams, daļa atbildības par šo traumu esamību jāuzņemas pieaugušajiem. "Ķivere, ceļu un plaukstu aizsargi, braucot ar skrituļslidām vai dēli, ir obligātais minimums. Braukt ar velosipēdu bez ķiveres ir augstākā mērā nesaprātīgi, jo smadzenes ir jāsargā. Absolūta nepieciešamība ir arī peldvestes un glābšanas riņķi, atpūšoties uz ūdens," viņa skaidroja.
Apskatot sportisko aktivitāšu veidus, kuru laikā visbiežāk tiek gūtas traumas, vairāk nekā trešā daļa jeb 36% traumu gūtas, spēlējot komandas sporta spēles ar bumbu, piemēram, basketbolu, futbolu, volejbolu. Otrs sportisko aktivitāšu veids, kuru laikā bieži tiek gūtas traumas, ir nemotorizēti sporta veidi uz riteņiem - riteņbraukšana, skrituļslidošana, skeitbords un braukšana ar skrejriteni. Tāpat salīdzinoši daudz traumu tiek gūtas ziemas sporta aktivitāšu laikā.
"Praksē diemžēl bijuši vairāki gadījumi, kad neuzmanība sporta treniņu laikā ir iesēdinājusi talantīgus jauniešus uz mūžu riteņkrēslā. Jāatceras par tādiem šķietamiem sīkumiem kā piemērots apģērbs un apavi, kas var pasargāt no traumām, aizķeroties vai paslīdot. Nereti nākas novērot skrējējus un riteņbraucējus ar mūzikas klausīšanās austiņām, taču tieši šis ieradums ir ārkārtīgi riskants, jo, nedzirdot brīdinājumus, ir iespējamas smagas sekas. Tāpat nebrauciet ar riteni garām stāvošam auto tuvāk par trīs metriem, jo durvis var tikt pēkšņi atvērtas," uzsvēra Nulle, norādot, ka šie ir nosacījumi, kuru izpildei jābūt automātiskai un ieaudzinātai ar vecāku un pieaugušo cilvēku piemēru.
Aktīvās atpūtas laikā visbiežāk tiek gūti tādi ievainojumi kā lūzums - 46% gadījumu, sasitums, zilums - 26% gadījumu, pamežģījums, sastiepums - 7% gadījumu un smadzeņu satricinājums - 6% gadījumu. Visbiežāk skartas ir augšējās ekstremitātes (apakšdelms, plaukstas pirksti), apakšējās ekstremitātes (apakšstilbs, potīte) un galva.
Smagu un komplicētu rehabilitācijas etapu NRC "Vaivari" šogad iziet ne tikai cilvēki, kuri pārgalvīgi lēkuši uz galvas ūdenī, dzīvi turpinot ar nekustīgām vai mazkustīgām rokām un kājām, ar iekšējo orgānu nefunkcionēšanu un sarežģītām veselības problēmām, bet arī pacienti pēc vieglākām traumām, komplicētiem lūzumiem, sasitumiem un nervu bojājumiem, kad prognoze ļauj atgriezties kustībā pēc ilga, sarežģīta, bieži vien sāpīga un mokoša rehabilitācijas procesa, uzsvēra Nulle.
"Nepārdomāts risks un pārgalvība ir muļķīga rīcība, nevis drosme. Drosme patiesībā ir atturēt līdzcilvēku no lēciena uz galvas ūdenī, atturēt no līdzdalības sporta un fizisko aktivitāšu pasākumos personas, kas lietojušas apreibinošas vielas vai citādi jūtas slikti. Rehabilitācijas speciālistu vārdā aicinu būt apdomīgiem, gan sportojot, gan aktīvi atpūšoties. Vislabākā traumu ārstēšana ir to profilakse un novēršana. Vispirms padomāt un tikai tad darīt," atgādināja Latvijas Rehabilitologu asociācijas prezidente.
