Pediatru asociācija: Ģimenes ārsti ir finansiāli ieinteresēti neatdot daļu bērnu aprūpes pediatriem
Rīga, 5.jūn., LETA. Latvijas Pediatru asociācija pieļauj, ka jautājumu par pediatra lomas celšanu bērnu veselības aprūpē kavē arī ģimenes ārsti, kuriem tas saistās ar finansiālām interesēm, izriet no asociācijas vadītājas Ilzes Gropes paustā intervijā Latvijas Radio.
Grope skaidroja, ka vairākas reizes gan Veselības ministrijā (VM), gan Saeimā ir notikušas diskusijas par "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2018 .-2020.gadam", tomēr gala variants pagaidām līdz asociācijai nav nonācis.
VM plānu bija pieteikusi otrdienas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā, kā arī izsludinājusi tam veltītu preses konferenci, īsu mirkli pēc tam to atsaucot un atliekot plāna izskatīšanu par nedēļu, novēroja aģentūra LETA.
Grope atzina, ka tā būtu bijusi jocīga situācija, ņemot vērā, ka priekšlikumu iesniedzēji nav ar to iepazinušies.
Vaicāta, kādēļ šo plānu asociācijai nerāda, kur ir strīdi, konflikti, Grope atbildēja, ka nav ne strīdu, ne konfliktu. "Drīzāk tā ir gumijas stiepšana starp pediatriem un ģimenes ārstiem. Es domāju, ka ģimenes ārstiem vairāk tās ir finansiālas intereses neatdot šo daļiņu pediatriem. Es pat nerunāju par atdošanu. Es runāju par pacienta tiesībām izvēlēties, kādu aprūpi viņš vēlas," pieļāva Grope.
Pēc viņas paustā, Eiropā 24% valstu aprūpi bērniem līdz 18 gadiem nodrošina tikai pediatri, bet vēl 41% pacients var izvēlēties, vai viņu ārstēs pediatrs vai ģimenes ārsts.
Viņa atzina, ka nav statistiski ticamu pierādījumu, ka viens vai otrs dienests būtu labāks. Tomēr pediatrs par bērnu veselību mācās četrus gadus, kamēr ģimenes ārsts dažus mēnešus.
Pēc Gropes paustā, veselības aprūpes sistēmas reforma paredz, ka 2025.gadā Latvijā būs 121 pediatrs. Tādējādi varot izveidoties situācija, kad visi pediatri pamatā strādās tikai bērnu slimnīcās. "Ja šāda reforma notiks, tas varētu būt traģiski," izteicās Gropa.
Tāpēc Pediatru asociācija rosina ieviest pediatru otrā, trešā un ceturtā līmeņa slimnīcās, lai tas būtu pieejams arī reģionos, kā arī ieviest pediatru uz vairākām ģimenes ārstu praksēm. Otrais punkts "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2018 .-2020.gadam" pagaidām esot balstīs brīvprātības principā, tāpēc esot grūti spriest, vai tas realizēsies.
Kopumā asociācija vēloties, lai katram bērnam pirmajā dzīves gadā būtu iespēja vismaz divas reizes nokļūt pie pediatra.
Grope arī piebilda, ka speciālisti labprāt dotos strādāt uz reģioniem, bet ir jārada darba vietas. Priekšstats, ka reģionos mediķu algas ir mazākas, viņasprāt, ir mīts. Piemēram, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā pediatra alga esot nepilnas trīs reizes lielāka nekā Rīgā.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aprīlī konceptuāli atbalstīja Sabiedrības veselības apakškomisijas piedāvāto ieceri atjaunot pediatru tīklu Latvija. Apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (V) informēja par apakškomisijas un dažādu ekspertu izstrādāto ideju. Tā paredz nodrošināt pediatrus kā tiešās pieejamības speciālistus otrā un augstāka līmeņa slimnīcās, atjaunojot bērnu ārstu tīklu Latvijā.
Pēc Ražuka domām, Latvijā ir pietiekams pediatru skaits, lai veidotu šāda veida tīklu, tomēr patlaban viņiem neesot, kur strādāt, tāpēc šie ārsti apguvuši dažādas papildu specialitātes. Uz šo pediatru bāzes būšot iespējams atjaunot pediatru tīklu.
