Pēdējā pusgada laikā augusi saslimstība ar infekcijas slimību legionelozi
Sākot no aizvadītā gada novembra, Latvijā būtiski palielinājies inficēšanās gadījumu skaits ar legionelozi jeb leģionāru slimību, ziņo Latvijas Infektoloģijas centrs.
Kopš 2007.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim reģistrēti 14 legionelozes saslimšanas gadījumi jeb 0,3 gadījumi mēnesī. Bet, sākot ar 2010.gada 1.novembri līdz 2011.gada 26.aprīlim - 13 jeb 2,2 saslimšanas gadījumi mēnesī. Piemēram, 2010.gadā kopumā ar šo infekcijas slimību saslima astoņi cilvēki, bet šogad šāds saslimušo skaits reģistrēts līdz aprīļa beigām vien. Turklāt šogad reģistrēts arī viens letāls gadījums.
Infektoloģija centra pārstāve Inese Skrastiņa pastāstīja, ka 68% no līdz šim saslimušajiem dzīvoja Rīgā, pārējie 32% ārpus Rīgas dažādos Latvijas reģionos.
Noskaidrots, ka gandrīz visi inficēšanās gadījumi notikuši daudzdzīvokļu namu dzīvokļos, tāpēc Infektoloģijas centrs vērsies Veselības ministrijā, uzņēmumos Rīgas ūdens un Rīgas siltums ar lūgumu risināt problēmu.
Leģionāru slimība, kas savu nosaukumu ieguvusi pēc kara veterānu leģiona sanāksmes pirms 40 gadiem Amerikā, norit kā plaušu karsonis – tai ir straujš sākums, augsta temperatūra, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi. Cilvēka organismā slimības ierosinātājs nonāk, ieelpojot baktērijas saturošas aerosola veida ūdens daļiņas vai putekļus. Jo ūdens pilieniņi sīkāki, jo inficēšanās risks lielāks. Inficēšanās nav iespējama, iedzerot ūdeni, jo baktērijām jānonāk tieši plaušās, uzsver Latvijas Infektoloģijas centra speciālisti. Legioneloze neizplatās arī no personas uz personu.
Pašlaik centrā neārstējas pacienti ar šādu diagnozi, tomēr Infektoloģijas centra speciālisti aicina iedzīvotājus rūpēties par veselību.
Infekcijas avots ir baktēriju – legionellu – saturošs ūdens, baktērijām patīk stāvošs ūdens, vietas, kur ūdens netek regulāri. Dabā legionellas sastopamas nelielā daudzumā ezeros un upēs.
Tās var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās plus 20 līdz plus 45 grādiem un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu) klātbūtnē. Legionellas īpaši vairojas ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas. Tad var inficēties dušā, ieelpojot ūdens pilienus. Tomēr lielākie uzliesmojumi esot saistīti ar gaisa atvēsināšanas iekārtām, kā arī gaisa kondicionieriem, kuros gaisa atvēsināšanai tiek lietots ūdens.
Lai izvairītos no inficēšanas dzīves vietā karstā un aukstā ūdens sistēmāsl, nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko tam, lai tekošais aukstais ūdens būtu zem +20 grādiem, bet karstais – virs +50 grādiem. Svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.
Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina reti lietojamie ūdens krāni un dušas. To jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes. Aukstā ūdens tvertnes un kaloriferi jāiztīra katru gadu, kaloriferi arī regulāri jāskalo. Laiku pa laikam nepieciešams skalot reti lietojamus krānus.
No baseiniem ūdeni nepieciešams izlaist un baseinu tīrīt vismaz vienu reizi nedēļā, un pastāvīgi dozēt nepieciešamo dezinfekcijas līdzekļa daudzumu. Visas dzesēšanas sistēmas divas reizes gadā nepieciešams tīrīt un dezinficēt, kā arī veikt vispārēju ūdens apstrādi, pēc izbūves un pirms/pēc labošanas ūdens sistēmas obligāti nepieciešams tīrīt, skalot un dezinficēt.
Ilze Mežniece
