Kas ir pēcsvētku "depresija"?

Par pēcsvētku "depresiju" mēs esam ieraduši saukt to emociju kopumu, kas mūs piemeklē periodā pēc lielākiem svētkiem – nogurums, vilšanās, nomāktība, intereses zudums par apkārt notiekošo. Šīs emocijas var rasties vairāku iemeslu dēļ.
Svētki, īpaši Ziemassvētki, kas tiek saukti par ģimenes svētkiem, un Jaunā gada laiks, kad ir jūtama īpaša gaisotne, un notiek tieši šim laikam raksturīgi gatavošanās rituāli, mums saistās ar pacilātām, ļoti jaukām un gaišām emocijām. Mūsu prātos rodas skaidras vīzijas par to, kāda būs svētku norise. Saviļņojošās, pozitīvās un gaišās emocijas burtiski paceļ mūs spārnos.
Tomēr ne vienmēr šīs vīzijas un gaidas par svētku norisi piepildās un ne vienmēr šīs pacilātās emocijas saglabājas arī janvārī. Pēc svētkiem nāk darba dienas un tas, ko mēs esam pieraduši saukt par "pelēko ikdienu". Lūk, šis emociju kritums, iespējamā vilšanās sajūta un nogurums no svētkiem, izraisa skumju un emocionāla tukšuma sajūtu, kuru mēs nereti saucam par pēcsvētku "depresiju".
Gadu mija tiek uzskatīta par pārmaiņu laiku, kad mēs pārskatām savu rīcību un dzīvesveidu kopumā, nereti lemjot par labu būtiskām izmaiņām ikdienā. Nosakām jaunas apņemšanās un laiku, cik ātri tās piepildīsim. Ir labi apņemties mainīt savu ikdienu, kad tas ir nepieciešams, tomēr Jaunā gada apņemšanās nereti cieš fiasko. Lai tā nebūtu un mūs nepiemeklētu vilšanās savos spēkos, pārmaiņas vajadzētu plānot un realizēt pakāpeniski, soli pa solim. Tāpat svarīga ir motivācija, kāpēc mēs darīsim lietas citādāk - nevajag sākt ēst veselīgi un iet uz sporta zāli tikai tāpēc, ka ir 1.janvāris un visi citi tā dara, bet tāpēc, ka tas ir nepieciešams jūsu organismam un veselībai. Varbūt tik ierastās sporta zāles vietā var izvēlēties dejas vai citas sev piemērotas nodarbības.

Kāpēc dažus piemeklē pēcsvētku "depresija", bet citus nē?

Mēs esam ļoti dažādi, mums katram ir savs temperaments, ir pozitīvāk un negatīvāk tendēti cilvēki. Dažus ietekmē rudens sākšanās. Piemēram tas, ka līst lietus daļai no mums jau šķiet sliktas dienas pazīme, tas, ka snieg sniegs, nozīmē, ka ceļi būs slideni un arī tas nav labi. Savukārt citi uzskata, ka lietus viņiem nemaz netraucē un sniegs ir skaists, var slēpot, ir gaišāks un tamlīdzīgi.
Arī svētkus un pēcsvētku laiku mēs uztveram dažādi. Te runa ir par to, ko mēs gaidām no svētkiem - jo smalkāk viss tiek saplānots, vairāk ir obligāto prasību pret sevi un citiem, jo lielāka ir iespēja izjust vilšanos, ja kaut kas nenotiek perfekti; lielāka iespēja, ka pēcsvētku skumjas tiešām atnāks. Ir lietas, kuras mēs varam izplānot, jo tās ir atkarīgas tikai no mums, piemēram, galda klājums, bet ir lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt - tā tas arī ir jāpieņem, tad šī vilšanās iespēja ir mazāka.

Kā cīnīties ar pēcsvētku emocionālo kritumu?

Šogad ar to cīnīties ir vieglāk - pēc svētkiem bija dažas brīvas dienas, lai aprastu ar pārmaiņām un atpūstos. Pēc iespējas vajadzētu aizpildīt laiku darot to, kas patiešām rada prieku sev.
Ja tomēr pēcsvētku "depresija" ir iestājusies, tad svarīgi būtu saprast, par ko ir šīs skumjas. Ja gribas raudāt, vajag paraudāt, bet jāsaprot, par ko es tagad raudu, vai par to, ka esmu pārguris gatavojot deviņus ēdienus un uzņemot viesus, par to, ka gada notikumu un emociju "bilance" nav tāda kā gribētos, par to ka nav notikušas kārotās pārmaiņas, vai par to, ka ir jāatgriežas darbā?
Īpaši gadu mijā cilvēki ļoti kāro pēc pārmaiņām darbā, ģimenē un attiecībās, bet, lai tās notiktu, īsti nekādas aktīvas darbības neveic. Lai notiktu pārmaiņas, mums pašiem ir aktīvi jārīkojas - lai piepildītos vēlmes, tās ir skaidri jāapzinās, jāizvērtē un jāsagatavo plāns, kā tās piepildīt. Šis process prasa piepūli, un tā ir mūsu personīgā atbildība rūpēties, lai virzītos uz priekšu un apzināti izvēlētos to, kas nāk mums par labu.
Pētījumi pierāda, ka cilvēki, kuri ir vairāk iesaistījušies brīvā laika, brīvprātīgā darba vai labdarības aktivitātēs un aizpildījuši savu ikdienu ar nodarbēm, kuras rada prieku viņiem un citiem, biežāk izjūt laimes sajūtu un ir apmierinātāki ar savu "pelēko" ikdienu, jo šī ikdiena vairs nav tik "pelēka"- tā ir "krāsaina" un tajā ir vairāk pozitīvu notikumu.
Lai cīnītos ar negatīvu noskaņojumu, viens no psiholoģiskiem vingrinājumiem ir dienas beigās mēģināt nosaukt trīs pozitīvas lietas, kas šodien ir notikušas, par kurām var pateikt paldies, kuras ir devušas gandarījumu - tas ir veids, kā savu negatīvo skatījumu uz notiekošo kopumā, vērst uz pozitīvo pusi.

Vai pēcsvētku "depresija" var pāraugt īstā depresijā?

Pēcsvētku "depresija" var būt saistīta arī ar sezonālo depresiju – tā kā dzīvojam tik tālu uz ziemeļiem, tad arī mūs skar nomāktība un nogurums, kas saistīts ar saules gaismas trūkumu. Depresiju raksturo slikts garastāvoklis, nomāktība un negatīvisms, fizisks nogurums un traucēts miegs, trauksme, grūtības veikt ierastās darbības – ja šie simptomi ilgst jau vairāk kā pāris nedēļas, ir vērts konsultēties ar profesionāļiem.

Pēc lieliem svētkiem un notikumiem mūs nereti piemeklē gan gandarījums par paveikto, gan arī skumju izjūta par to, ka viens posms mūsu dzīvē ir beidzies, un kaut kas ir jāsāk no jauna.
Svētku laiks palīdz mums izkļūt no ikdienas rituma un novērtēt skaistos brīžus kopā ar ģimeni un draugiem. Izbaudiet šo laiku un atcerieties arī savu ikdienu padarīt baudāmāku, jo tā ir daudz lielāka mūsu dzīves sastāvdaļa.