Kā izvairīties no pēcatvaļinājuma sindroma?
Aizņemti un nodarbināti cilvēki, kam darbs saistīts ar stresu un nopietnu lēmumu pieņemšanu, un kam ikdienā gandrīz nemaz neatliek laika ne atpūtai, ne sev, ne saviem tuvākajiem cilvēkiem, bieži vien no atvaļinājuma gaida ļoti daudz – beidzot taču varēs veltīt laiku tam/tiem, kam gada laikā nekad nepietiek – partnerattiecībām, bērniem, atpūtai, kultūrai.
"Diemžēl, ja gaidas ir pārlieku lielas, neizbēgami seko vilšanās", saka klīnikas "Premium Medical" ģimenes psihoterapeite Aina Poiša, "tādēļ, lai no tā izvairītos, un pēc atvaļinājuma darbā atgrieztos ar prieku un atpūties, apzināti jānomaina ritms - no darba uz atpūtas ritmu."
Pētījumi liecina, ka 56% vīriešu un 63% sieviešu priecājas par atgriešanos darbā pēc atvaļinājuma, acīmredzot šiem cilvēkiem patīk viņu nodarbošanās. Taču pārējiem 44% vīriešu un 27% sieviešu klājas grūtāk – viņi pārdzīvo un ir neapmierināti, ka atkal jāsāk strādāt un pēc atvaļinājuma var iedzīvoties pat depresijā, ko speciālisti dēvē par pēcatvaļinājuma sindromu.
Par pēcatvaļinājuma depresiju var liecināt salīdzinoši viegli depresijas simptomi – enerģijas izsīkums, nomāktība. Arī skumjas un vilšanās par to, ka atvaļinājums nav izdevies tāds, kādu cilvēks iztēlojies. Atsevišķos gadījumos var būt arī izteiktāki depresijas simptomi. Var gadīties, ka tādi jau bijuši iepriekš, bet tiem nav pievērsta uzmanība. Tādā gadījumā tieši atvaļinājuma laikā tie var pastiprināties, jo pēkšņi cilvēks ir vairāk konfrontēts pats ar sevi.
Aina Poiša uzsver, ka atvaļinājumā nevajadzētu doties ar pārspīlētām gaidām vai cerībām un jau no pirmās dienas izvirzīt sev lielas prasības. Vispirms ir jāļauj sev pielāgoties jaunajam ritmam, adaptēties, gluži kā koristi iesilda balsis, tikai pēc tam dzied, tā cilvēkam ir nepieciešama adaptēšanās jaunos apstākļos – kā atvaļinājuma pirmajās dienās, tā arī pēc atvaļinājuma atgriežoties darbā. Cilvēks nav mašīna, ko var ieslēgt un izslēgt. Daudzi ir precīzi iztēlojušies, kādam jābūt atvaļinājumam, ka laikam jābūt siltam un saulainam, taču labāk būtu vienkārši ļauties un nesteidzīgi izbaudīt. Ir skaidrs, ka pēc atvaļinājuma atgriežas ikdiena un darbs – neatņemams dzīves cikls tiem, kuriem ir jāstrādā un jāpelna nauda.
Daži ieteikumi, kā pēc atvaļinājuma vieglāk atgriezties ikdienā:
* Ja esat devies ceļojumā, pievērsiet uzmanību laikam, kad atgriežaties mājās – ja tas ir svētdienas vakars, bet pirmdien no rīta jau jābūt darbā, tad iepriekš vienojieties, ka ieradīsities darbā mazliet vēlāk. Tad jums nebūs jāpiedzīvo pārāk liels stress, ja gadījumā sanāk aizkavēties, piemēram, pārcelta lidojuma vai cita iemesla dēļ.
* Vislabāk ir atgriezieties mājās dienu pirms darba atsākšanas. Tad ir vienkāršāk iejusties ierastajā ikdienas režīmā, iespējams mierīgi izkravāt koferus, iepirkties, izmazgāt drēbes, izlasīt vēstules u.c.
* Plānojot atvaļinājumu, atgriešanos darbā labāk paredziet trešdienā vai ceturtdienā, lai tad pēc dažām dienām jau būtu nedēļas nogale, un darbā uzreiz nebūtu pārāk liela slodze.
* Noslēdziet atvaļinājuma pēdējo dienu ar kaut ko patīkamu, piemēram, jaukām vakariņām, satikšanos ar draugiem u.c.
* Pirmajā darba dienā ieteicams darbā ierasties ātrāk nekā parasti, tā, lai būtu laiks aprunāties ar kolēģiem par jaunumiem, izmaiņām (noteikumi, klienti, jauni darbinieki u.c.), pastāstīt par saviem iespaidiem. Turklāt tad netraucēti var pārlūkot e-pastus, bez nepieciešamības uzreiz atbildēt uz telefona zvaniem utt.
* Izveidojiet sarakstu ar svarīgākajiem uzdevumiem pirmajās darba dienās, lai dienas būtu strukturētas un darbs efektīvs.
* Izmantojiet atjaunotos spēkus, lai paveiktu kādu iepriekš neizdarītu vai sen plānotu darbu. Labs veikums uzreiz pēc atvaļinājuma sniegs jums gandarījumu un cels pašvērtējumu.
* Pēc atvaļinājuma uzreiz atgriežas pirmsatvaļinājuma apstākļi, tādēļ nākamo ceļojumu vai izbraucienu ieplānojiet pēc iespējas drīzāk, tad jūs jau varēsiet priecāties par to, un darbs veiksies labāk, jo pozitīvas gaidas cilvēkam ir nepieciešamas.
* Ieprieciniet citus ar kādu suvenīru vai cienastu, jo - pārsteidzoši, bet fakts: cilvēks ir īpaši apmierināts tad, ja nedomā, kā padarīt laimīgu sevi, bet gan - kad sagādā prieku citiem.
* Atrodiet sev labāko un piemērotāko veidu, kā relaksēties ikdienā, radiet sev mazas atpūtas oāzes, lai visas gaidas un cerības par atpūtu nebūtu jāsaista tikai ar atvaļinājuma laiku.
* Slikto noskaņojumu nekādā gadījumā nevajadzētu remdēt ar alkoholu. Atcerieties, ka alkohols ir apreibinoša viela, nevis zāles.
Foto: Stock.XCHNG
