Pavasaris ar spožajiem saules stariem vilina doties ārā un baudīt sauli. Taču ir svarīgi neaizmirst par ādas aizsardzību no saules stariem, lai sargātu to no saistītajiem riskiem, tai skaitā – hiperpigmentācijas. Par galvenajiem hiperpigmentācijas iemesliem un padomiem, kā no tās izvairīties, stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, dermatoloģe Elīza Sālījuma un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Pavasarī un vasarā palielinās ar saules staru ietekmi saistītie riski ādai – ultravioletais starojums ir atbildīgs par saules plankumu izraisīšanu, kā arī veicina melazmu, pēciekaisuma hiperpigmentāciju, stāsta dermatoloģe. Nereti daļai cilvēku, kas vēlas cīnīties ar pigmentāciju, ir grūti pieņemt to, ka būtiskākais noteikums, lai uzlabotu ādas stāvokli, ir nepakļaut ādu ultravioletajam starojumam (nesauļoties ne solārijā, ne saulē) un lietot saules aizsargkrēmus. Šis aizsardzības posms ir būtiskākais solis, lai ne vien pasargātu ādu no jaunu pigmentācijas plankumu rašanās, bet arī veiksmīgai terapijai esošo problēmu risināšanā.

Ādu, uz kuras ir daudz saules plankumu, dēvē par fotobojātu ādu, un tas ir kā marķieris, ka āda dzīves laikā ir saņēmusi lielu daudzumu ultravioletā starojuma un norāda uz paaugstinātu risku attīstīties ādas vēzim.

Galvenie saules plankumu iemesli

Kā skaidro dermatoloģe, faktori, kas nosaka noslieci uz hiperpigmentācijas veidošanos, ir sekojoši:

• Ģenētiskie faktori – cilvēkiem ar tumšāku ādu ir lielāks risks hiperpigmentāciju, tādu kā melazmas, pēciekaisuma hiperpigmentācijas, attīstībai. Savukārt cilvēkiem ar dabīgi gaišu ādu ir lielāks risks attīstīties ultravioletā starojuma izraisītiem plankumiem – saules lentigo;
• Hormonālie faktori – endokrīnas saslimšanas, hormonālas svārstības, kas saistītas ar grūtniecību, orālas kontracepcijas lietošanu;
• Noteiktu medikamentu lietošana;
• Dzīvesveids – cik daudz āda tiek pakļauta ultravioletajam starojumam;
• Ādas traumu, apdegumu, iekaisumu (ekzēma, akne) gadījumā ir risks pēciekaisuma hiperpigmentācijas attīstībai.

Klīniskā farmaceite aicina, lietojot zāles, pievērst uzmanību informācijai lietošanas instrukcijā arī par to, vai medikaments palielina jutību pret ultravioletajiem stariem. Šo jutību var izsaukt noteikti medikamenti, ko lieto lokāli (krēmi, ziedes, geli), iekšķīgi (tabletes, kapsulas) un injekcijās – pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, antibiotikas, antidepresanti, diurētiskie līdzekļi, pretsēnīšu līdzekļi, diabēta un sirds saslimšanu ārstēšanā izmantojamie līdzekļi, kā arī citi medikamenti, kā arī ārstniecības augi, piemēram, asinszāle, ko plaši izmanto kā dabīgo antidepresantu, un pētersīļu saknes ekstrakts, kas ir bezrecepšu uroloģisko līdzekļu sastāvā. Tāpēc, lietojot medikamentus, jo īpaši atbildīgi jāizturas pret ādas aizsargkosmētikas lietošanu, savlaicīgi to uzklājot un atjaunojot.

Vecuma, dzimuma un hormonu ietekme

Sievietēm pigmentācijas traucējumu (melazmas) attīstību ietekmē hormonu (estrogēns, progesterons) svārstības  grūtniecības laikā, lietojot orālo kontracepciju vai menopauzes laikā lietojot hormonu aizvietojošu terapiju, skaidro dermatoloģe. Melazma tiek dēvēta arī par “grūtniecības masku”. Menopauzē ādas tonis var kļūt nevienmērīgs – dažās zonās tumšāks – hiperpigmentēts, citās gaišāks – hipopigmentēts. Kā arī menopauzes laikā āda kļūst uzņēmīgāka pret ultravioleto starojumu, veicinot saules plankumu parādīšanos. Tādēļ arī šajā posmā ir ļoti svarīgi atcerēties par ādas aizsardzību.

Ādas pakļaušana hroniskai ultravioleto staru iedarbībai (saule, solārijs) izraisa saules plankumus jeb solāros lentigo. Tie pārsvarā parādās cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, un pieaugot vecumam, to skaits palielinās, taču nereti tos var novērot arī jaunākiem cilvēkiem. Saules plankumu veidošanās izteikti korelē ar dzīvesveidu – sauļošanās solārijā, dabīgā saulē, atvaļinājumi siltajās zemēs, darbs vai hobijs ārpus telpām, saules aizsardzības pasākumu neievērošana.

Aizsardzība un profilakse

Foto: Freepik.com/ pressfoto

Ko darīt profilaktiski, lai mazinātu pigmentācijas plankumu parādīšanās riskus? Sargāt ādu no ultravioletā starojuma, saka dermatoloģe. Izvēlies plaša spektra saules aizsargkrēmu un lieto to pareizi – uzklāj pietiekamu daudzumu 20 minūtes pirms došanās ārā un ik pēc divām stundām atjauno. Pašlaik pieejami arī aizsargkrēmi ar vielām, kas papildus cīnās ar jau esošu pigmentāciju un neļauj attīstīties jaunai. Ja ikdienā lieto dekoratīvo kosmētiku, saules aizsargkrēmu var izvēlēties jau ar toni, tādējādi gan pasargājot ādu no saules, gan uzlabojot tās izskatu vizuāli. Turklāt pacientiem, kam ir kāds ādas bojājums, tā rūpīgi jāsargā no saules. Ir pieejami arī dziedējošie krēmi ar saules aizsardzību. Rūpīgi par saules aizsardzību jādomā arī akne pacientiem, lai izvairītos no pēciekaisuma hiperpigmentācijas. C vitamīna līdzekļus lietojot zem saules aizsargkrēma no rīta, var pastiprināt saules aizsardzību.

Kā mazināt pigmentācijas plankumus?

Vislabākā ir kompleksa pieeja, kombinējot piemērotus ādas kopšanas līdzekļus lietošanai mājās un profesionālas procedūras, piemērām, pīlingus pie kosmētiķa un procedūras pie dermatologa – intensīvi pulsējošas gaismas terapiju jeb fotoatjaunošanu vai lāzerprocedūras, iesaka dermatoloģe. Pieejami arī biorevitalizācijas un mezoterapijas preparāti, kas uzlabo ādas toņa vienmērību. Terapijas plāns ir atkarīgs no pigmentācijas veida, un jāņem vērā ar pacientu saistīti faktori, tādi kā grūtniecība, barošana ar krūti un citi.

No kosmētikas līdzekļu sastāvdaļām mazināt pigmentāciju palīdz A vitamīns (retinoīdi, retinols),  C vitamīns, niacinamīds (B3 vitamīns), tiamidols, azelīnskābe, glikolskābe, kojskābe un arbutīns.

Arī minerāliem vai vitamīniem ir nozīme pigmentācijas procesos – pigmentāciju ietekmē vitamīni (A, C, E, B3, B12) un minerālvielas (cinks, dzels, varš) – regulē melanīna veidošanos, mazina oksidatīvo stresu, veicina ādas atjaunošanos. To deficīti var veicināt hiperpigmentāciju un hipopigmentāciju. Beta-karotēns ir A vitamīna prekursors, kas var palīdzēt uzlabot ādas toni, jo uzlabo ādas spējas aizsargāties pret ultravioleto starojumu, mazina oksidatīvo stresu, tādējādi neļaujot stāvoklim pasliktināties, taču jāņem vērā, ka tas nav pigmentācijas plankumu ārstēšanas līdzeklis, skaidro dermatoloģe. Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!

Svarīgi! Ja ir parādījies kāds pigmenta plankums, tas vispirms jāpārbauda pie dermatologa, izmantojot dermatoskopu, lai noteiktu, vai tas tiešām ir saules plankums un uz to var iedarboties ar pigmentāciju mazinošiem līdzekļiem un procedūrām. Ar neapbruņotu aci tas var nebūt atšķirams no ļaundabīga ādas audzēja – lentigo maligna, kurš ir jāārstē ķirurģiski.

Izturies atbildīgi pret savas ādas veselību!