Patērētāji kā probiotiķi izvēlas kefīru
Oktobra sākumā Sanofi Aventis veica divas ekspresaptaujas. Aptauju mērķis bija noskaidrot, vai patērētāji lieto probiotiķus un vai ģimenes ārsti viņiem iesaka tos lietot. Aptauju rezultāti parāda, ka pacientu skaits, kas lieto probiotiķus būtu lielāks, ja ģimenes ārsti biežāk ieteiktu tos lietot.
Viena no ekspresaptaujām tika veikta ar medicīnas pārstāvju starpniecību, mutiski aptaujājot 72 ārstus visā Latvijā. Savukārt otra aptauja tika veikta interneta vidē, aptaujājot 420 patērētājus visā Latvijā.
Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs: "Vienkāršiem vārdiem runājot, probiotiķi ir līdzekļi, kurus sastāvā ir dzīvi mikroorganismi, kas palīdz līdzsvarot gremošanas trakta mikrofloru. Mūsu organismā tie paveic daudz "labo darbu" - stiprina imūnsistēmu; ir nenovērtējami palīgi Rota vīrusa diarejas ārstēšanā un profilaksē; veicina gremošanas un uzsūkšanās procesus zarnu traktā, piemēram, mazina laktozes nepanesību; producē vitamīnus un īso ķēžu taukskābes; optimizē mikrofloru zarnu traktā antibiotiku lietošanas gadījumos; uzlabo holesterīna vielmaiņu."
Vairāk kā trešdaļa aptaujāto ģimenes ārstu (37%) atzīst, ka probiotiķi ir neatsverams līdzeklis cīņā ar antibiotiku izraisītajām blaknēm, gandrīz trešdaļa (29%) uzskata, ka to lietošana pacientam rada labāku pašsajūtu terapijas laikā, savukārt 19% ārstu uzsver probiotiķu ietekmi zarnu mikrofloras līdzsvara saglabāšanā.
Neskatoties uz to, saviem pacientiem tās iesaka ne vairāk kā puse no aptaujātajiem (47%).
Andis Brēmanis uzskata, ka iemesls ir ģimenes ārstu aizņemtība: "Ģimenes ārstam ne vienmēr ir laiks iedziļināties ar uzturu saistītajos jautājumos."
Varam diezgan droši apgalvot, ka pacientu skaits, kas lieto probiotiķus, būtu lielāks, ja ģimenes ārsti biežāk ieteiktu tos lietot. Gandrīz puse (44%) no aptaujātajiem patērētājiem norādīja, ka tieši ģimenes ārsta ieteikums ir bijis izšķirošais iemesls izvēlei lietot probiotiķus. Pārējie aptaujātie kā pamudinātājus lietot probiotiķus atzinuši ģimenes locekļu (35%) un draugu (9%) ieteikumus, tikai nelielu daļu no aptaujātajiem ir ietekmējusi informācija medijos (internets – 8%, prese – 4%).
Ekspresaptaujas dati vēlreiz apliecina, ka Latvijā pacienti ļoti uzticas ārsta viedoklim, kas, no vienas puses, ir ļoti pareizi, jo ārsti ir profesionāļi savā jomā. Taču no otras puses, aptaujas dati parāda, ka ne visi pacienti ir gatavi uzņemties atbildību par savu veselību un rīkoties proaktīvi, paši jautājot ārstam, vai, lietojot antibiotikas, ir kādas iespējas samazināt to radītās blaknes. Probiotiķi šo iespēju sniedz.
Savukārt no aptaujātajiem patērētājiem probiotiķus lieto vairāk kā puse (65 %). Lielākā daļa no viņiem priekšroku dot pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir dzīvie mikroorganismi - 53 % regulāri lieto kefīru, 55% - jogurtu. Medicīniskos līdzekļus patērētāji lieto ievērojami retāk.
Daktere Ilva Koškina: "Daudzi medikamenti, visbiežāk - antibiotikas, kuras tiek pielietotas cīņā pret bakteriālām infekcijām un bieži vien var glābt dzīvības, nereti iznīcina arī labvēlīgās mikrofloras pārstāvjus, īpaši gremošanas traktā. Labā ziņa ir tā, ka ir veidi, kā gremošanas traktu saglabāt veselu. Pirmkārt, ir svarīgi izvēlēties veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Otrkārt, antibiotiķu lietošanas laikā paralēli jālieto probiotiķus. Probiotiķi var būt gan pārtikas produkti, tādi kā kefīrs, rūgušpiens, jogurts, gan medicīniskie līdzekļi, piemēram, ErceFlora duo, citi."
Andis Brēmanis: "Lietot probiotiķus drīkst arī bez ārsta ieteikuma. Vai tad mēs pirms rūgušpiena vai skābētu kāpostu lietošanas arī konsultējamies ar ārstu? Arī šie produkti satur pienskābās baktērijas dzīvā veidā, kurām ir tādas pašas īpašības un ietekme uz organismu kā probiotiķiem kapsulās."
Vairāk informācijas:
www.sanofi-aventis.lv
