Latvijas Slimnīcu biedrība pauž bažas, ka Latvijas Republikas Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Reformas pamatā ir idejas, kas radīs noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanos galvaspilsētā un var rezultēties ar garākām pacientu rindām un pakalpojuma pieejamības samazināšanos.

"No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgts un nesamazinās arī gultas vietu skaitu. Bet šie apgalvojumi var maldināt. Izskan pieņēmumi, ka tuvākajā laikā plānots pārskatīt arī dežūrārstu darba nepieciešamību nakts stundās. Faktiski tas apdraud tieši neatliekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu. Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību. Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu vien hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca," pauž Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Slimnīcu uzņemšanas nodaļas pilda neatliekamo un akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī tautā saukto "traumpunktu" funkciju 24 stundu režīmā. Kopumā dežūrspeciālisti katru dienu uzņemšanas nodaļās atkarībā no slimnīcas apkalpes teritorijas lieluma sniedz palīdzību no vairākiem desmitiem līdz simtiem pacientu.  

Iespējamā slimnīculīmeņa samazināšana ikdienas neatliekamās palīdzības nodrošināšanā rezultētos ar virkni izmaiņām un izaicinājumiem. Pieaugs izmaksas pacientu transportēšanai uz nākamo tuvāko neatliekamās palīdzības slimnīcu. Viena gadījuma ārstēšana valstij izmaksās dārgāk, jo 3. un 4. līmeņa slimnīcas saņem proporcionāli lielāku valsts finansējumu par vienas un tās pašas diagnozes ārstēšanu vai, piemēram, apendicīta operācijas veikšanu.

"Latvijā patlabanir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā. Medicīnā ir jēdziens "zelta stunda", kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību. Taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk," atzīst J. Kalējs.

Bauskas slimnīcas (1. līmenis) vadītāja Mirdza Brazovska skaidro: "Patlaban Bauskas slimnīca nodrošina pacientiem četras stacionārās programmas, no kurām trīs ir saistītas ar hroniski slimo pacientu aprūpi un ceturtā ar terapiju, iekļaujot neiroloģiskā profila diagnostiku un rehabilitāciju. Ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu pacienti pie mums netiek stacionēti, jo neesam iekļauti hospitalizācijas plānā, pat ne gadījumos, kad pacientiem irhroniskassaslimšanas. Neatliekamās palīdzības gadījumos tuvākā reģionālā slimnīca ir 55 kilometru attālumā Jelgavā. Veicamā distance noteikti ietekmē palīdzības sniegšanu, jo neviens nav atcēlis "zelta stundu"palīdzības sniegšanai."

"Vārds nosaukumā "slimnīca" Bauskas gadījumā vairs nenozīmē 24 stundu neatliekamās palīdzības saņemšanu, kaut arī šeit 24 stundas diennaktī steidzamās medicīniskās palīdzības punktā strādā kvalificēti speciālisti.Palīdzības sniegšanas iespējasaprobežotas tikai ar akūtu - sekundārās ambulatorās palīdzības sniegšanu pacientiem. Slimnīca nav arī slēgta, bet pacienti pēc palīdzības saņemšanas tiek transportēti uz Jelgavu vai Rīgu," skaidro J. Kalējs.

"Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politikas veidotājus lēmumu par slimnīcu līmeņu pārskatīšanu nepieņemt sasteigti. Kā arī kopīgi ar medicīnas nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un pašvaldību vadītājiem izvērtēt, kādas sekas tas varētu radīt veselības aprūpes pakalpojuma pieejamībā Latvijas reģionu iedzīvotājiem," uzsver J. Kalējs.

NMP ārstniecības iestādes

V līmenis: P. Stradiņa KUS, Rīgas Austrumu KUS ("LIC"), Bērnu KUS

IV līmenis: Vidzemes, Jelgavas, Rēzeknes slimnīcas un Jēkabpils, Daugavpils, Ziemeļkurzemes, Liepājas reģionālās slimnīcas

III līmenis: Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas un Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca un Ogres slimnīca

II līmenis: Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīca