Pašvaldība: Daugavpils iedzīvotāji nepaliks bez kvalificētas medicīniskās palīdzības
Daugavpils un tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem ir cerība nākotnē nepalikt bez kvalificētas medicīniskās palīdzības, jo Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban strādā 18 ārsti rezidenti, aģentūru LETA informēja Daugavpils pilsētas pašvaldībā.
Patlaban jautājums par medicīnas kadru trūkumu reģionālajās slimnīcās Latvijā ir aktuāls kā vēl nekad. Kā piesaistīt jauniešus darbam reģionos? Kas jādara, lai jaunie speciālisti pēc mācību beigšanas izvēlētos rezidentūru dzimtajā reģionā, nevis izlemtu palikt galvaspilsētā vai braukt iekarot klīnikas Vācijā un Norvēģijā? Tie bija tikai daži jautājumi, kuri 6.aprīlī Rīgas Stradiņa universitātē tika pārrunāti darba apspriedes gaitā. Reģionālo slimnīcu vadītāji un augstskolas akadēmiskais personāls apsprieda prakses organizatoriskos jautājumus, mācību rezidentūras metodiskos aspektus uz reģionālo slimnīcu bāzes, pēcdiploma apmācības iespējas.
Pēdējā laikā valsts līmenī ir daudz paveikts, lai piesaistītu jaunos speciālistus darbam reģionos. Ja rezidents turpina apmācības reģionālajā slimnīcā, tad viņa darba alga ir par 30% lielāka par to, ko viņš saņemtu, strādājot Rīgā. Pretendentiem, kas ir noslēguši līgums ar konkrētu pašvaldību, ir arī priekšrocības uz budžeta vietām rezidentūrā.
Saviem spēkiem piesaistīt jaunos speciālistus cenšas arī Daugavpils pašvaldība. Diviem rezidentiem pašvaldība pilnībā apmaksā mācības rezidentūrā. Pašvaldības stipendijas saņem divi studenti-ārsti un 21 rezidents. Rezidenta stipendija - 220 eiro mēnesī - ir labs atbalsts mācību laikā.
Daugavpilī priecājas par rezidentiem, jo Rīgas Stradiņa universitāte sniedz labu zināšanu bāzi. Savukārt pilnveidot ārsta meistarību praksē ir iespējams arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur pagaidām netrūkst ārstu, kuri var dalīties savā ilggadējā pieredzē ar jauno ārstu paaudzi.
Kā ziņots, valdība atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavotās un daudz diskusiju izraisījušās izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas paredzētas, lai jaunos ārstus aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.
Turpmāk gadījumos, kad pretendentiem uz rezidentūru būs vienādi sasniegumi pamatstudiju mācību procesā un līdzvērtīgi rezultāti, prioritārā kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietās uzņem tos rezidentūras pretendentus, kuri noslēguši vienošanos ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas. Iepriekš gan VM vēlējās, lai līgums ar reģionālo slimnīcu kalpotu par galveno prioritāti, uzņemot pretendentus rezidentūrā.
Tāpat noteikumi paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.
Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par rezidentūru samaksātos valsts ieguldītos līdzekļus nāksies atmaksāt. Jau tagad šāda norma attiecas uz rezidentiem, kas par valsts līdzekļiem sākuši rezidentūru līdz 2011.gada 30.augustam.
LETA
