Svīšana ir organisma aizsargmehānisms, kas palīdz uzturēt optimālu ķermeņa temperatūru. Tomēr, kad sviedru dziedzeri sāk darboties pārmērīgi, tas var radīt ne tikai fizisku diskomfortu, bet arī emocionālus un sociālus izaicinājumus. Kāpēc dažiem cilvēkiem svīšana kļūst par problēmu, kas to izraisa un kā ar to cīnīties, skaidro "Euroaptieka" farmaceite Zane Melberga un "Veselības centra 4" dermatoloģe Dr. Linda Kapteine Veita.

1. Hiperhidroze –  ķermenis svīst pārlieku daudz – ko darīt?

“Pastiprināta svīšana, var izpausties divos veidos. Ģeneralizēta svīšana aptver visu ķermeni un bieži ir saistīta ar dažādām slimībām, piemēram, infekcijām, cukura diabētu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, onkoloģiskām vai neiroloģiskām saslimšanām. Sievietēm tā var parādīties arī menopauzes un premenopauzes periodā. Naktīs svīšana var būt jaunu medikamentu, piemēram, antidepresantu, psihotropo preparātu, pretsāpju līdzekļu, vai hormonterapijas blakusparādība. Otrs veids ir lokāla svīšana, kas parasti skar pieri, plaukstas, pēdas, paduses vai seju. Šāda veida svīšana bieži vien ir iedzimta, un, ja to izraisa kāda konkrēta slimība, pēc tās izārstēšanas svīšana mēdz pakāpeniski izzust. Tomēr ne vienmēr ir iespējams noteikt hiperhidrozes cēloni – dažkārt to var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi vai izslimotā Covid-19 vīrusa sekas,” stāsta dermatoloģe.

Ieteikums: Farmaceite iesaka izmantot aptiekās nopērkamos antiperspirantus, jo tie efektīvi novērš gan sviedru izdalīšanos, gan nepatīkamo aromātu. Tāpat tie ir piemēroti ne tikai padusēm, bet arī citām problēmzonām, piemēram, plaukstām vai pēdām. Tomēr ir svarīgi ievērot norādītās lietošanas instrukcijas, jo pārāk bieža spēcīgu pretsviedru līdzekļu lietošana var izraisīt ādas iekaisumus vai kairinājumus. Ja pastiprināta svīšana novērojama pieres zonā, dermatoloģe iesaka botulīna injekcijas, kas vienlaikus palīdz samazināt grumbas, mazināt svīšanu un novērst migrēnas lēkmes un galvassāpes. Efektīva ir arī augstas frekvences fokusētā ultraskaņa, ko izmanto sejas ādas atjaunošanai - jebkura procedūra, kas uzlabo ādas tekstūru, vienlaikus palīdz samazināt svīšanu.

2. Stresa radītā svīšana

Stress ir viens no biežākajiem pastiprinātas svīšanas cēloņiem. Tas var izraisīt pēkšņus svīšanas uzliesmojumus, īpaši tādās ķermeņa daļās kā plaukstas, pēdas, paduses un seja. Nemieru un trauksmi, ko izraisa stress, pavada arī fiziski simptomi, piemēram, sirdsklauves, elpas trūkums. Šāda ilgstoša spriedze izjauc iekšējo siltuma regulācijas procesu, stimulē sviedru dziedzerus un liek ķermenim svīst vairāk. Tas rada apburto loku – jo vairāk cilvēks uztraucas par svīšanu, jo vairāk viņš svīst.

Ieteikums: Farmaceite skaidro, ja stress nav pastāvīgs, cilvēks var sagatavot savu nervu sistēmu, lai labāk tiktu galā ar saspringtiem brīžiem, piemēram, darba intervijām, prezentācijām vai uzstāšanos lielas auditorijas priekšā. Pirms šādiem notikumiem var lietot magnija vai B grupas vitamīnus, lai mazinātu spriedzi. Palīdzēt var arī augu ekstrakti, piemēram, baldriāns, melisa un pasiflora, kas nomierina nervu sistēmu. Dermatoloģe iesaka pievērsties veselīgam dzīvesveidam: mērena fiziskā slodze, atpūta svaigā gaisā, kvalitatīvs miegs un relaksējoši pirts rituāli. Labvēlīgi iedarbojas arī kontrastdušas, peldēšana, dabīga materiāla apģērbs un apavi, kā arī pietiekama šķidruma uzņemšana, kas palīdz uzturēt minerālvielu līdzsvaru organismā.

3. Menopauze un karstuma viļņi

Menopauzes un premenopauzes periodā lielākā daļa sieviešu piedzīvo karstuma viļņus, ko pavada pastiprināta svīšana. Viens no izteiktākajiem iemesliem ir estrogēna samazināšanās, kas izjauc ķermeņa termoregulāciju. Svīšana nav pastāvīga – tā sākas pēkšņi un nosvīst viss ķermenis, ne tikai konkrētas zonas. Karstuma viļņi var ilgt no pāris sekundēm līdz pat vairākām minūtēm, taču tie pazūd tikpat pēkšņi, cik parādījās.

Ieteikums: Kad sieviete sāk piedzīvot šīs problēmas, farmaceite iesaka konsultēties ar ginekologu un apsvērt hormonu aizstājterapiju. Lai mazinātu karstuma viļņus, ikdienā ieteicams lietot uztura bagātinātājus, kas satur fitoestrogēnus, jo tiem ir līdzīgas īpašības kā estrogēnam. Papildu atvieglojumu var sniegt arī augu ekstrakti, piemēram, sarkanais āboliņš un pasiflora. Sievietēm, kas regulāri saskaras ar karstuma viļņiem, būtu ieteicams izvairīties no kafijas un alkoholiskajiem dzērieniem, jo tie var pastiprināt simptomus. Preventīvie svīšanas pasākumi arī sevī ietver regulāru higiēnu. Savai dušas rutīnai ieteicams izvēlēties maigu ziepveida līdzekli, kas ir piemērots ādas pH līmenim vai pat micelāro dušas želeju, skaidro dermatoloģe.

4. Diabēts un svīšana

Ja diabēts nav kontrolēts, cukura līmenis var kļūt pārāk augsts vai pārāk zems. Abi šie stāvokļi var izraisīt pastiprinātu svīšanu. Ja cukura līmenis asinīs strauji samazinās, tas var būt bīstami, tāpēc organisms cenšas pielāgoties, lai to līdzsvarotu. Savukārt, kad cukura līmenis ir pārāk augsts, tas var izraisīt diskomfortu un pārmērīgu svīšanu. Tā ir viena no ķermeņa aizsargreakcijām, cenšoties atjaunot normālu stāvokli.

Ieteikums: Lai kontrolētu ar diabētu saistītu svīšanu, ļoti svarīgi ir uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs, ievērojot ārsta izstrādātu uztura plānu un regulāri lietojot izrakstītās zāles. Fizioterapija un vieglas fiziskās aktivitātes var uzlabot asinsriti un nervu darbību, kas palīdzēs mazināt svīšanu.