Paaugstināts ķermeņa svars un aptaukošanās daudzos gadījumos ir cieši saistīta ar mūsu ikdienas ēšanas paradumiem, uzņemto kaloriju daudzumu, ikdienā veiktajām kustībām un gribasspēku. Tomēr tas nebūt nav viss – organisma vielmaiņu, apetīti un sāta sajūtu būtiski ietekmē arī hormonu sistēmas darbība. Kā hormonu disbalanss var veicināt lieko svaru, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

„Hormoni regulē visdažādākos procesus organismā. To darbība ietekmē ne tikai cilvēka reproduktīvo sistēmu, fizisko un psiholoģisko pašsajūtu, bet arī vielmaiņu un gremošanas procesus. Ja kādu faktoru dēļ organismā rodas pārmērīgs vai nepietiekams hormonu daudzums, tas izraisa traucējumus hormonālajā līdzsvarā, un organisma procesi vairs nenotiek tā, kā tiem vajadzētu. Ja hormonālās sistēmas darbība ir traucēta, varam uzņemt pārāk daudz ēdiena, ko organisms nespēj patērēt, tā veicinot aptaukošanos,” skaidro farmaceite.

Izsalkuma hormons – grelīns

Brīdī, kad pienācis laiks ieturēt maltīti, organismā pastiprināti izstrādājas grelīns. Tas rada izsalkuma sajūtu un ziņo, ka ķermenim nepieciešamas uzturvielas. Ja hormona līdzsvars ir normāls, grelīna līmenis paaugstinās pirms ēdienreizes, bet samazinās īsi pēc tās. Ja hormons izstrādājas par daudz, cilvēks var just izsalkuma sajūtu jau drīz pēc maltītes ieturēšanas. 

„Grelīna līmenis var paaugstināties arī dažādu diētu laikā, tādējādi apgrūtinot svara zaudēšanu. Reaģējot uz enerģijas trūkumu, organisms pastiprināti izstrādā grelīnu, tādējādi signalizējot smadzenēm, ka pienācis laiks maltītei. Tā rezultātā diētu ievērot ir sarežģītāk, turklāt, pārtraucot diētu, svars atgriežas, jo grelīna līmenis ir izteikti paaugstinājies un pastiprināti sūta smadzenēm signālu par izsalkuma sajūtu,” skaidro farmaceite.

Grelīna līmeni nav iespējams kontrolēt ar medikamentiem vai diētām. Lai šī hormona līmeni saglabātu normas robežās, farmaceite iesaka pastāvīgi uzturēt normālu ķermeņa svaru, jo krasas svara izmaiņas izjauc visu galveno hormonu darbību, ik pēc trim līdz piecām stundām ēst nelielas porcijas, kā arī atvēlēt pietiekamu laiku miegam, jo arī tā trūkums rada palielinātu izsalkuma sajūtu. 

Glikozes regulēšanas hormons – insulīns

Insulīnu ražo aizkuņģa dziedzeris. Šis hormons regulē glikozes līmeni asinīs un tāpat piedalās arī citos organisma procesos, piemēram, tauku veidošanā un uzkrāšanā. Insulīns nelielā daudzumā izdalās visas dienas garumā, bet lielākos daudzumos – ēdienreižu laikā.

„Cukura diabēta gadījumā aizkuņģa dziedzeris neražo insulīnu pietiekamā daudzumā vai organisms nespēj to efektīvi izmantot, tādejādi glikoze nespēj nokļūt šūnās, un rodas paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Tas var izraisīt dažādas veselības problēmas, tai skaitā aptaukošanos,” brīdina farmaceite.

Enerģijas regulēšanas hormons – leptīns

Leptīnu ražo ķermeņa tauku šūnas, un tā galvenā funkcija ir enerģijas regulēšana, ieskaitot apēsto un iztērēto kaloriju proporciju, kā arī to, cik daudz tauku uzkrāt ķermenī. Leptīns informē organismu, ka enerģijas krājumi ir pietiekami un nav nepieciešams turpināt ēst. Cilvēkiem, kuriem ir aptaukošanās, nereti ir arī ļoti augsts leptīna līmenis, un ķermenis var kļūt pret šo hormonu rezistents.

„Tas nozīmē, ka smadzenes vairs nereaģē uz leptīna sūtītajiem signāliem, ka organismam jau ir pietiekami daudz enerģijas, nerodas sāta sajūta, un cilvēks turpina ēst,” skaidro farmaceite.

Leptīna rezistenci iespējams samazināt, uzturā iekļaujot šķiedrvielām un olbaltumvielām bagātus produktus un ierobežojot pusfabrikātu lietošanu. Tāpat svarīgas arī fiziskās aktivitātes un pilnvērtīgs miegs.

Stresa hormons – kortizols

Paaugstināta stresa apstākļos virsnieres kā organisma aizsargreakciju izdala kortizolu. Tā rezultātā var pastiprināties kāre pēc dažādiem saldumiem – šokolādes, konfektēm, desertiem un citiem našķiem, kas satur daudz cukura. Ja stresa apstākļi ir pastāvīgi, kortizols var izdalīties pārmērīgi un palielināt kāri pēc cukura, lai tādā veidā palielinātu enerģijas līmeni. Parasti organisms nespēj patērēt tik lielu uzņemtās enerģijas daudzumu, to pārvēršot tauku šūnās un veicinot aptaukošanos.

Organisma vielmaiņas hormoni – trijodtironīns un tiroksīns

Vairogdziedzeris ražo ļoti nozīmīgus hormonus, kam ir būtiska ietekme uz veselību – trijodtironīnu un tiroksīnu. Šie hormoni ietekmē visus vielmaiņas aspektus, tajā skaitā ātrumu, ar kādu organisms sadala taukus un ogļhidrātus.

„Ja ir traucēta šo hormonu veidošanās organismā, vielmaiņas procesi palēninās un var novērot svara pieaugumu, pat īpaši neuzņemot liekas kalorijas,” brīdina farmaceite.

Sievišķais hormons – estrogēns

Šī hormona līmeni sievietes organismā ietekmē menstruālais cikls, grūtniecība un menopauze. Ja ir paaugstināts estrogēna līmenis, rodas palielināta kāre pēc saldumiem, kas var veicināt pārlieku lielu cukura un kaloriju uzņemšanu. Estrogēna paaugstināšanos ietekmē arī pārmērīgs alkohola patēriņš, hronisks stress, smēķēšana, atsevišķas saslimšanas un citi faktori.

„Rūpējoties par hormonālās sistēmas veselību, jāievēro veselīgs dzīvesveids – pamatu pamats ir sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un pietiekami ilgs un kvalitatīvs miegs. Tāpat jāmēģina kontrolēt ikdienas stesa līmenis un jāatsakās no kaitīgajiem ieradumiem. Ja tev ir aizdomas par hormonālo disbalansu, nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie endokrinologa. Speciālists veiks atbilstošas pārbaudes, noteiks diagnozi un nepieciešamības gadījumā izrakstīs medikamentus,” uzsver farmaceite.