Pasaules Psoriāzes dienā vērš uzmanību – saslimšanas izplatība palielinās

29. oktobris Latvijā un pasaulē tiek atzīmēts kā Pasaules Psoriāzes diena. Psoriāze ir bieži sastopama hroniska autoimūna sistēmiska slimība, no kuras pašlaik pēc Starptautiskās Psoriāzes federācijas datiem [1] cieš vairāk nekā 125 miljoni cilvēku visā pasaulē. Latvijā ar psoriāzi dažādās tās formās slimo 2 līdz 4% iedzīvotāju [2], kas ir ap 38 tūkstošiem cilvēku. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem [3], psoriāzes izplatība pēdējos gados palielinās.  

2019. gada Pasaules Psoriāzes dienas moto ir "Nepalikt vienam" ("Get connected"), šogad Starptautiskās Psoriāzes federācijas dalīborganizācijas 56 valstīs rīko sabiedrības informēšanas kampaņas, lai mazinātu sabiedrības stigmu un veicinātu psoriāzes pacientu iekļaušanos sabiedrībā, kā arī mudinātu pacientus apvienoties organizācijās.

Psoriāze, mūsdienās dēvēta "emociju slimība", ir  cilvēka imūnās sistēmas saslimšana, kuras izraisītāji var būt dažādi - ģenētiski, imunoloģiski, apkārtējās vides izraisīti vai psiholoģiski. Psoriāze skar visu vecumu cilvēkus visās valstīs. Kā liecina PVO dati, psoriāzes izplatība dažādās pasaules valstīs svārstās no 0,09% līdz 11,43% no iedzīvotāju kopskaita. Psoriāze var parādīties jebkurā vecumā, vienādi vīriešiem un sievietēm, slimība biežāk sastopama pieaugušajiem nekā bērniem. Pētījums "Globālais Psoriāzes atlants" [4] apstiprina pieaugošu psoriāzes izplatības tendenci pasaulē ar lielāko tās īpatsvaru tieši Eiropas valstīs.

Pasaules Psoriāzes dienas mērķis ir izglītot sabiedrību, sniedzot informāciju par saslimšanu un tās ārstēšanas iespējām, kā arī kliedēt joprojām valdošo neizpratni par slimību un daudzos aizspriedumus. Mērķis ir arī mudināt likumdevējus un politikas veidotājus meklēt praktiskus risinājumus, lai uzlabotu psoriāzes slimnieku veselības aprūpi un sociālo iekļaušanu. Slimības ārējo izpausmju dēļ psoriāzes pacienti nereti cieš emocionāli, jo jūtas sociāli atstumti, kautrējas iziet sabiedrībā, kas rezultējas arī finansiālā atstumtībā.  PVO dokumentā ir īpaši norādīts, ka daudzi cilvēki pasaulē nevajadzīgi cieš no psoriāzes nepareizas vai novēlotas diagnozes, nepietiekamām ārstēšanas iespējām un nepietiekamas piekļuves aprūpei, kā arī sociālās stigmatizācijas dēļ.

Psoriāzes simptomi visuzskatāmāk ir novērojami uz ādas: tas ir ādas raga slāņa sabiezējums, kas var iekaist, plaisāt, asiņot, radīt niezi. Tipiska psoriāzes izpausme ir ādas zvīņošanās, t.i., paātrināta ādas šūnu veidošanās un atdalīšanās, kā rezultātā veidojas sabiezējuši plankumi ar sudrabaini baltām plēksnēm, kas lokalizējas galvas matainajā daļā, uz sejas, padusēs, cirkšņos, uz rokām, pēdām, dzimumorgānu apvidū, uz ceļiem vai elkoņiem. Tomēr āda ir tikai slimības redzamā izpausme, vairāk nekā trešdaļai cilvēku, kas cieš no ādas psoriāzes, attīstās arī psoriātiskais artrīts, kad slimība skar locītavas un cīpslas. Psoriātiskā artrīta gadījumā liela nozīme ir agrīnai diagnosticēšanai un ārstēšanai. Savlaicīgi neārstēts tas var kļūt par cēloni invaliditātei. 

Savlaicīgi neārstēta psoriāze var palielināt citu slimību, piemēram, sirds asinsvadu saslimšanu, aptaukošanās vai diabēta attīstības risku, kas, savukārt, būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti un var izraisīt invaliditāti cilvēkiem darbaspējīgā vecumā. Lai arī slimība ir fiziski nepatīkama, viens no lielākajiem psoriāzes pacientu dzīves traucēkļiem ir psihoemocionālais faktors, jo sasirgušie izjūt ne vien fiziskas, bet arī psiholoģiska rakstura ciešanas, psoriāzes slimnieki bieži sirgst ar depresiju.

Psoriāzes dienā speciālisti vēlreiz atgādina - psoriāze nav infekcijas slimība, un psoriāze nav lipīga! Lai arī no psoriāzes nav iespējams pilnībā izveseļoties, tā ir  ārstējama un mūsdienu medicīna piedāvā dažādas ārstēšanas iespējas, kas samazina simptomus un ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti un dzīves ilgumu.