Pasaules pretvēža dienā SPKC aicina rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību

4. februārī tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un palielināt zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem, to profilaksi un savlaicīgu slimību atklāšanu un ārstēšanu. Latvijā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām, kā arī ļaundabīgie audzēji ir galvenais invaliditātes cēlonis.

Pasaules pretvēža dienā iedzīvotāji tiek aicināti izrādīt rūpes par savu un līdzcilvēku veselību, gan izmantojot iespēju veikt valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes, gan ievērojot veselīga dzīvesveida paradumus, lai samazinātu risku saslimt ar vēzi.

Dzemdes kakla vēzis (t.sk. pirmsvēža bojājumi) sievietēm rada ļoti nopietnas veselības, psiholoģiskās un sociālās problēmas un ir arī emocionālā un fiziskā stresa cēlonis. Ir skaidri izpētīts šī vēža iemesls – 99% to rada ilgstoša CPV (cilvēka papilomas vīrusa) infekcija. CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. Atgādinām, ka šobrīd gan meitenēm (12–17 gadi), gan zēniem (12–17 gadi) ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna pret vēzi izraisošo CPV vīrusu. Lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi, ir svarīgi meitenēm un zēniem vakcinēties vēl pirms intīmu attiecību uzsākšanas. Par iespēju vakcinēties jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē.

Latvijā iedzīvotājiem noteiktās vecuma grupās tiek piedāvātas valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīnings. Skrīnings ir konkrētas slimības vai veselības stāvokļa pārbaude, kas tiek veikts/piedāvāts lielai daļai iedzīvotāju. Vēža skrīninga mērķis ir atklāt pirmsvēža slimības vai agrīnās slimības stadijās cilvēkiem, kuri jūtas veseli un kuriem nav sūdzību vai slimību radītie simptomi.

Bez maksas iespējams veikt šādus skrīningus:

• krūts vēža skrīnings (mamogrāfija),
• dzemdes kakla vēža skrīnings (ginekoloģiska apskate un parauga ņemšana no dzemdes kakla),
• zarnu vēža skrīnings (slēpto asiņu tests fēcēs),
• prostatas vēža skrīnings (asins analīzes, nosakot PSA līmeni).

 Atkarībā no skrīninga, uzaicinājums veikt vēža skrīningu tiek organizēts divos veidos:

• Dzemdes kakla vēža un krūts vēža pārbaudes veikšanai tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules.
• Zarnu vēža un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.

Pēc Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma* datiem, biežākais iemesls kādēļ iedzīvotāji neveic vēža skrīningu ir laba pašsajūta un slimības simptomu neesamība. Pasaules Pretvēža dienā SPKC atgādina, ka ir svarīgi veikt vēža skrīningu arī tad, ja cilvēks jūtas vesels un nav slimību izraisītu simptomu, jo vēzis agrīnās slimības stadijās cilvēkam visbiežāk neizraisa nekādas sūdzības vai simptomus, tāpēc bieži vien tās nevar laikus atklāt.

Profilaktisko pārbaužu veikšana sniedz iespēju regulāri uzraudzīt veselības stāvokli un laikus atklāt izmaiņas, tādējādi nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu, lai sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus.

2023.gadā skrīninga atsaucība dzemdes kakla vēža skrīningam bija 55,2%, krūts vēža skrīningam - 36,1%, zarnu vēža skrīningam - 25,8%, prostatas vēža skrīningam - 80%, liecina NVD dati.  Skrīninga atsaucības rādītāji pēdējos gados ir pieaugusi, taču joprojām nesasniedz rādītājus, kas ir iekļauti Eiropas Komisijas vēža skrīninga vadlīnijās, lai skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām.  

Plašāka informācija par cilvēka papilomas vīrusu SPKC mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/cilveka-papilomas-viruss 

Plašāka informācija par valsts apmaksātām profilaktiskajām pārbaudēm SPKC mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/veza-skrinings.

*SPKC, Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums (2022): https://www.spkc.gov.lv/lv/veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijumi#latvijas-iedzivotaju-veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijums