Pasaki, ko tu ēd - un es pateikšu, kāds ir tavs holesterīna līmenis
Kas ir holesterīns?
Holesterīns ir taukiem līdzīga viela, kas ietilpst praktiski visos organisma audos. Tas piedalās šūnu uzbūvē, hormonu, D vitamīna, žults sintēzē. Daļu sintezē pats cilvēka organisms, daļu saņem no pārtikas (trekna gaļa, teļa aknas, trekni piena produkti, olas). Holesterīns sastāv no "labā" (ABL – augsta blīvuma lipoproteīnu) "slliktā" (ZBL – zema blīvuma lipoproteīnu) holesterīna.
ABL savāc lieko holesterīnu, nogādā to aknās, no kurienes tas tiek izvadīts no organisma, bet ZBL pārnes holesterīnu no aknām uz pārējo organismu. Ja asinsritē cirkulē pārāk daudz ZBL holesterīna, tas nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām un sašaurina asinsvadus, paaugstinot sirdslēkmes vai insulta risku.
Kāda ir holesterīna norma?
Kopējam holesterīna līmenim jābūt zem 5 mmol/l (milimoli litrā), ABL>1,0 mmol/l, bet ZBL (sliktais holesterīns) < 3,00 mmol/l. Holesterīna līmeni var noteikt, veicot asins analīzes.
Kas notiek, ja holesterīna ir par daudz?
Ja uzņemtais holesterīna daudzums pārsniedz normu, asinis kļūst biezākas, liekais holesterīns sāk nogulsnēties asinsvados. Ar laiku veidojas sašaurinājumi asinsvados, un rodas aterosklezore, kas palielina mikrokarda infarkta un insulta risku . Ateroskleroze tāpat ir kāju artēriju sašaurināšanās drauds, kas var novest līdz pat kājas amputācijai. Aterosklerozes izraisīti acu asinsvadu bojājumi var novest pie redzes pasliktināšanās vai zaudēšanas, bet nieru apasiņošanas traucējumi – pie nieru funkcijas traucējumiem. Asinis vairs nespēj normāli pieplūst apasiņojamai zonai un orgānu funkcijas ir traucētas.
Vai mēs uzņemam pārāk daudz holesterīna?
Latvijā 74% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 74 gadiem ir paaugstināts "sliktā" holesterīna līmenis (LU Kardioloģijas zinātniskā institūta pētījums, 2009).
Ģimenes ārste Linda Zēģele atklāj savā ārstes praksē piedzīvoto: "Paaugstināts zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna jeb sliktā holesterīna līmenis ir novērojams ne tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem ar lieko svaru. Pēdējā laikā arvien vairāk savā praksē sastopu sievietes un vīriešus, kuri vēl nav sasnieguši 35 gadu vecumu, bet kuriem holesterīna līmenis jau ir 4 mmol/l vai vairāk. Bieži viņiem ir normāls svars, pietiekami aktīvs dzīves veids, viņi nesmēķē un tikpat kā nelieto alkoholu, bet holesterīns tomēr ir paaugstināts. Sarunās atklājas, ka saspringtā dzīves rimta dēļ viņiem ļoti bieži sanāk ēst pusfabrikātus vai ieturēties ātro uzkodu ēstuvēs. Tad ir jārēķinās, ka diemžēl pat veģetāros salātos izmantotā eļļa var būt sliktas kvalitātes un veicināt holesterīna paaugstināšanās risku."
Kas jāēd, lai samazinātu holesterīnu?
Dietologs, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs, Dr. Andis Brēmanis: "Holesterīnu veicina "sliktie" jeb dzīvnieku tauki, tāpēc ēdienkartē jāizvairās no treknas gaļas, piena produktiem, jo sevišķi – sviesta. Tajā pašā laikā cilvēkam ir vajadzīgi tauki, jo tie ir enerģijas avots un palīdz organismā uzsūkties A, D, E un K vitamīniem (bez taukiem šos vitamīnus organisms nevarētu uzņemt). Aizstājot sviestu un treknu krējumu ar margarīnu un eļļu, jāpievērš uzmanība to sastāvam un izcelsmei. No eļļām ikdienas lietošanai viskvalitatīvākās ir olīvu eļļa un rapšu eļļa. Kvalitatīvs margarīns arī ir gatavots no labām augu eļļām, kas satur vērtīgās polinepiesātinātās un mononepiesātinātās taukskābes. Ja margarīna sastāvā ir augu stanola esteris, tad tas ne tikai nepalielina, bet pat pazemina sliktā holesterīna līmeni asinīs."
Uztura zinātnieki jau 70-tajos gados atklāja, ka holesterīnu samazina augu stanols, kas atrodas gan augļos, gan dārzeņos. Lai būtiski pazeminātu jau paaugstinātu holesterīna līmeni, tomēr ir jāapēd neiedomājams daudzums augļu un dārzeņu, tāpēc svarīgi bija atklāt metodi, kā pievienot holesterīnu samazinošo augu stanolu pārtikai. Tas izdevās somu zinātniekiem 1989. gadā, kad Raisio pētnieks Ingmārs Vesters atklāja augu stanola esteri. Vestera jaunā tehnoloģija nodrošināja iespēju izmantot daudz augstāku augu stanola koncentrāciju un ražot pārtiku, kas samazina holesterīnu un tādējādi dod reālu labumu visiem tās lietotājiem. Tā radās Benecol produkti, kas satur augu stanola esteri, kuru ražošana tika uzsākta 1995. gadā.
Vairāk nekā 60 klīniskie pētījumi visā pasaulē ir apstiprinājuši, ka Benecol sastāvā esošais augu stanola esteris divu nedēļu laikā var samazināt zema blīvuma lipoproteīnu holesterīnu par 15%.
Pašlaik Benecol ir pieejams ne tikai Somijā, bet miljoniem cilvēku vairāk nekā 30 valstīs. Benecol aktīvā sastāvdaļa - augu stanola esteris - ir atzīts par vienu 10 izcilākajiem atklājumiem uztura zinātnē pēdējo 30 gadu laikā (Eiropas klīniskās uzturzinātnes žurnāls, 2009).
Inta Pēdiņa,
Vecākā projektu vadītāja
"Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils"
"Eurocom Worldwide" pārstāve Latvijā
