Pārrobežu direktīvu gaidot

Tuvojas 25. oktobris, kad visā Eiropas Savienībā stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un Komisijas direktīva par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (turpmāk – Direktīva), kas ļaus pacientiem saņemt medicīnisko aprūpi ikvienā no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ar kādām izmaiņām jārēķinās ārstiem un pacientiem?

Galvenais Direktīvas mērķis ir atvieglot pacientu un veselības aprūpes profesionāļu savstarpējo sadarbību un noteikt pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē, tas nozīmē – skaidri definēt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nosacījumus dažādās ES valstīs, kā arī apjomu un kārtību, kādā pacients, atgriežoties savā valstī, var pretendēt uz ārstēšanās izdevumu atmaksu.

Tās mērķis nav arī stimulēt nekontrolējamu pārrobežu pacientu plūsmu, bet gan atvieglot ES valstu sadarbību veselības aprūpē un, līdz 2013. gada 25. martam veicot virkni izmaiņu nacionālajā likumdošanās, veidot vienotu izpratni par pacientu tiesībām. Direktīva neparedz pārkārtot ES valstu, tajā skaitā Latvijas, veselības aprūpes sistēmu vai ieviest stingrākus kvalitātes kritērijus. Veselības aprūpe arī pēc 25. oktobra tiks sniegta saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem.

Izmaiņas galvenokārt skars MK noteikumus Nr. 1046 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, ko papildinās īpaša sadaļa par pārrobežu veselības aprūpes saņemšanas un kontaktpunktu darbības kārtību.

Kontaktpunktu izveide

Katrai ES valstij ir jāizveido kontaktpunkti, kuri sadarbosies ar citu ES valstu kontaktpunktiem un kuros pacienti, arī ārsti, varēs iegūt informāciju par pārrobežas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Plānojam, ka Latvijā būs viens šāds kontaktpunkts, kas atradīsies Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Piemēram, Spānijā būs 17 šādi punkti, kurus vadīs viens centrālais kontaktpunkts Veselības ministrijā. Šobrīd NVD tiek veidota kontaktpunkta interneta mājaslapa, kurā plānots izvietot informāciju divās valodās – latviešu un angļu. Direktīvā ir noteiktas pamatprasības, kurām jābūt pilnīgi visos kontaktpunktos un to mājaslapās, piemēram, lai informācija ikvienam ir viegli uztverama, bet katra valsts tās var papildināt un pilnveidot pēc saviem ieskatiem.

Kontaktpunktā būs izvietota informācija par:

• veselības aprūpes sistēmu un organizāciju ES valstīs;
• medicīnas pakalpojumu apmaksas principiem;
• pakalpojumu sniedzējiem;
• drošības un kvalitātes standartiem;
• sūdzību iesniegšanas procedūrām un mehānismiem;
• iepriekšējās atļaujas saņemšanas izmaksu atlīdzināšanas kārtību.

Grozījumi farmācijas jomā

Direktīvas ieviešanas gaitā tiks veikti arī grozījumi dažos noteikumos, kas saistīti ar farmācijas jomu, paredzot recepšu savstarpēju atzīšanu visās ES valstīs. Savstarpējā atzīšana attieksies arī uz valsts kompensējamiem medikamentiem. Dodoties uz kādu no ES valstīm, pacients varēs paņemt līdzi ārsta izrakstīto recepti un nepieciešamās zāles iegādāties tur. Atgriežoties Latvijā, pacients varēs atgūt zāļu iegādei iztērētos līdzekļus par tiem medikamentiem, kas iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā (KZS), bet tikai tādā apjomā, kādā tās kompensē Latvijā.

ES valstīs nav noteikta vienota recepšu veidlapa. Latvijā jau esošo veidlapu papildinās ar dažiem iztrūkstošiem elementiem, piemēram, ārsta fakss, tālrunis. Der atcerēties, ka receptēs, ko izrakstīs pārrobežu veselības aprūpei, jālieto starptautiskais, nepatentētais zāļu nosaukums, bet, ja tāda nav, –vispārīgais zāļu nosaukums. Vienīgais izņēmums ir bioloģiskās izcelsmes medikamenti, ko izrakstot var lietot ražotāja piešķirto nosaukumu. Ja zāles aizliegts aizvietot, var lietot arī ražotāja piešķirto nosaukumu, bet tādā gadījumā ārstam īsumā jāuzraksta pamatojums, kāpēc pacientam nepieciešamas tieši šīs, nevis cita ražotāja zāles, piemēram, izraisa alerģisku reakciju.

Kas jāzina pacientam

Ar ko jārēķinās pacientam no Latvijas, kurš pēc 25. oktobra dosies saņemt veselības aprūpes pakalpojumus uz kādu no ES dalībvalstīm? Pirmkārt, par šiem pakalpojumiem viņam pašam vispirms būs jāsamaksā pilna maksa. Otrkārt, atgriežoties Latvijā, pacients varēs pretendēt uz šo izdevumu atlīdzināšanu tikai tādā gadījumā, ja saņemtais pakalpojums ir Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu grozā. Turklāt iztērētos līdzekļus varēs atgūt tikai tādā apjomā, kādā tie tiek novērtēti Latvijā, nevis Francijā vai Vācijā. Tas ir, to summu, kuru NVD saskaņā ar noslēgto līgumu samaksā medicīnas iestādei par šo pakalpojumu. Piemēram, ja operācija citā ES valstī maksā 300, bet Latvijā – 100 latus, atgriežoties mājās, atgūt varēs tikai 100 latus. Atgriežoties Latvijā, pacientam jāsaglabā un jāiesniedz visi ārzemēs izsniegtie čeki un citi maksājuma dokumenti.

Direktīva arī paredz vienādus nosacījumus pakalpojumu saņemšanā gan vietējiem, gan ārvalstu pacientiem. Piemēram, medicīnas iestādē nedrīkst būt divi maksas pakalpojumu cenrāži – viens vietējiem, bet otrs – citu ES valstu pacientiem.

Šie noteikumi attieksies gan uz privāto iestāžu, gan valsts iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Direktīva paredz arī to, ka katrai ES valstij ir tiesības noteikt iepriekšējo atļauju atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ārzemēs. Tas nozīmē, ka bez šādas atļaujas saņemšanas pacientam netiks atmaksāti ārvalstīs iztērētie līdzekļi. Viens no iemesliem iepriekšējai atļaujas noteikšanai ir vēlme aizsargāt vietējo infrastruktūru, piemēram, valsts ļoti daudz ieguldījusi kādas medicīnas jomas attīstībā, iegādājusies aparātus, apmācījusi speciālistus.

Var noteikt iepriekšējo atļauju, ja:

• nepieciešama pacienta uzturēšanās ārstniecības iestādē ilgāk par 24 stundām;
• vajadzīga ļoti dārga un specializēta medicīniskā infrastruktūra vai aprīkojums;
• ja pakalpojuma sniedzējs izraisa bažas attiecībā uz pakalpojuma kvalitāti un drošību (ārstēšanās attiecīgajā iestādē var radīt risku pacienta veselībai).
   

Lielākā daļa ES dalībvalstu iecerējusi noteikt iepriekšējās atļaujas, ņemot vērā atšķirīgus kritērijus. Veselības ministrija plāno, ka Latvijas pacientiem šāda atļauja NVD būs jāizņem dārgākajiem veselības aprūpes pakalpojumu veidiem, piemēram, lielo locītavu endoprotezēšanai, kardioķirurģiskai ārstēšanai un medicīniskai rehabilitācijai stacionāros, ķirurģiskajiem pakalpojumiem oftalmoloģijas dienas stacionārā. Taču šis saraksts vēl var mainīties.

Lai saņemtu iepriekšējo atļauju, nepieciešams ārstu konsilija atzinums. Arī gadījumos, kad pacients vēlēsies ārzemēs saņemt medicīnas pakalpojumus, kuriem Latvijā nav noteikta iepriekšējā atļauja, viņam būs nepieciešams ārsta nosūtījums, jāveic izmeklējumi un jābūt noteiktai diagnozei.

Ārstniecības riska fonds

Direktīva paredz, ka jābūt drošam un saprotamam mehānismam, lai pacients, arī ārstējoties citā valstī, varētu saņemt kompensāciju tajā gadījumā, ja kaut kāda iemesla dēļ viņa veselībai nodarīts kaitējums. Dažādās valstīs tas tiek risināts dažādi. Vienās darbojas civiltiesiskā apdrošināšana, citās, piemēram, Skandināvijas valstīs, to kompensē no nodokļiem. Galvenais, kas jāzina, – ja Spānijā vai Lielbritānijā pacientam no Latvijas ir nodarīts kaitējums, neskatoties uz to, kāda kompensācijas sistēma ir šajā valstī, tas tiek izvērtēts un noteikta atlīdzība.

VM jau iesniegusi dokumentu paketi Valsts kancelejai, lai no šā gada 25. oktobra arī Latvijā varētu sākt darboties Ārstniecības riska fonds. Tas nozīmē, ka pacienti vai viņu pārstāvji turpmāk varēs pieprasīt atlīdzību par viņu dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu. Ārstniecības riska fonda līdzekļu administrētājs būs NVD, kurš, pamatojoties uz Veselības inspekcijas speciālistu atzinumu par kaitējuma apjomu, pieņems lēmumu par atlīdzības izmaksu vai atteikumu to izmaksāt gadījumos, ja netiks konstatēta cēloņsakarība starp veselības bojājumu un sniegto veselības aprūpes pakalpojumu. Šobrīd plānotā maksimālā summa vienai atlīdzībai ir pāri par 170 000 eiro. Tajā ierēķināta gan atlīdzība par veselībai nodarīto kaitējumu, gan ārstniecības izdevumi, kas saistīti ar konkrētā kaitējuma novēršanu un ko apliecina čeki un citi maksājuma dokumenti.

Ārstniecības iestādei riska fonda naudas apjomu rēķinās atkarībā no ārstniecības personu skaita un profila – jo sarežģītāka specialitāte, jo lielāks koeficients. Šis koeficients ir robežās no 0,5 līdz 10, piemēram, vislielākais riska koeficients ir mikroķirurgiem, neiroķirurgiem, bērnu ķirurgiem. Ģimenes ārstiem noteiktais koeficients ir 5.

Pacienti atlīdzību varēs pieprasīt tikai par tiem gadījumiem, kas notiks pēc 25. oktobra; ar atpakaļejošu datumu atlīdzību pieprasīt nevarēs. Atlīdzību par nodarīto kaitējumu pacienti varēs saņemt no 2014. gada 1. maija.

KOMENTĀRS

Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis:

"Pēc Direktīvas ieviešanas pirmām kārtām būs daudz labāka koordinācija visas Eiropas līmenī, jo katrā valstī būs vismaz viens kontaktpunkts, kur visi iedzīvotāji, kuri vēlas saņemt medicīnisko palīdzību kādā no ES dalībvalstīm, varēs gūt izsmeļošu informāciju pirms brauciena uz ārzemēm. Pacientam taču vispirms ir jāzina, vai šo medicīnas pakalpojumu viņam Latvijā atmaksās vai ne, kādas saistības būs jāuzņemas viņam pašam, kādas valstij. Piemēram, ja Latvijas pilsonis Francijā grib saņemt kādu veselības aprūpes pakalpojumu, Latvijas valsts kompensē to daļu, kas atbilst Latvijas pakalpojumu tarifiem, par pārējo saistība jāuzņemas pašam pacientam.

Domāju, ka veselības aprūpes kvalitātes kontrole, kā līdz šim, paliks katras ES dalībvalsts ziņā. Protams, sākotnēji neizdosies izvairīties arī no dažādiem pārpratumiem un neskaidrībām, būs sūdzības, kuru pārbaude turpmāk būs daudz centralizētāka. Latvijas pilsoņi varēs efektīvi saņemt plānveida veselības pakalpojumus ārzemēs, varēs daudz labāk organizēt to saņemšanu vēl pirms došanās uz ārvalstīm. Mazāk problēmu būs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, ja notiks negadījums ceļojuma laikā. Paredzu, ka ES pilsoņiem radīsies lielāka interese par veselības aprūpes pakalpojumu grozu citās valstīs. Nenoliedzami, ka pacienti būs ieguvēji, bet ierēdņiem būs krietni vairāk darba, gan pārņemot šos normatīvos aktus mūsu likumdošanā, gan tos izpildot.

No brīža, kad Direktīva stāsies spēkā, noteikts 30 mēnešu pārejas periods, lai katra dalībvalsts varētu veikt grozījumus savu valstu normatīvajos aktos, lai šī sistēma varētu sekmīgi strādāt un starp valstīm notiktu informācijas apmaiņa."

FAKTI

Apspriežot Direktīvas priekšlikumus, ES dalībvalstīs tika veikts pētījums par veselības pārrobežu pakalpojumiem. No aptaujātajiem ES iedzīvotājiem vidēji 64% (ap 90% Dānijā un Īrijā, tikai 32% Latvijā) izvēlētos ārstēšanos citā valstī, jo tā būtu ātrāk pieejama.

Vidēji 47,5% (68% Portugālē un 67% Lielbritānijā, tikai 21% Latvijā) iedzīvotāju uzskata, ka citās valstīs ārstēšanās būtu lētāka.

Vidēji 77,5% pacientu (ap 87% Slovākijā, Polijā, Bulgārijā un Latvijā) ārstētos citā valstī, jo tur ārstē labāk nekā pašu mājās.

Saskaņā ar ES informāciju šobrīd tikai 1% (ap 10 miljardiem eiro) no dalībvalstu veselības aprūpes budžeta tiek tērēts pārrobežu veselības aprūpei.

Publicēts žurnāla Medicus Bonus septembra numurā.

Foto: EPA/LETA