PARODONTOZE
amfodontoze, alveolārā pioreja hroniska zobu un parodonta slimība; viena no parodontopātiju formām. Tai raksturīga progresējoša zobu ligzdiņu kaulaudu uzsūkšanās, kas ir zobu izkustēšanās un izkrišanas cēlonis, kā arī turpmāka zobu ligzdiņu un smaganu sastrutošana. Parodontozi izraisa parodonta barošanās traucējumi, kas saistīti ar traucējumiem nervu sistēmā un parodonta asinsvados. To veicina vielmaiņas traucējumi, hipovitaminozes, infekciju slimības un iekšējās sekrēcijas traucējumi, bet it īpaši mutes dobuma higiēnas neievērošana, nepareizi ieliktas plombas un protēzes, mutes dobuma mikroorganismi, zobu stāvokļa anomālijas, zobakmens.
Vietējie un vispārējie faktori rada žokļa kaulu asinsvadu sklerozi, un līdz ar to tiek traucēta kaula barošanās; ar laiku tas rada kaulaudu uzsūkšanos. Visbiežāk slimo cilvēki, kas vecāki par 30 gadiem, dažreiz arī jaunāki, pat bērni. Jauniem cilvēkiem parodontoze noris smagāk un zobu izkrišana ir straujāka. Vecumā pēc 30 gadiem cilvēki, kas slimo ar parodontozi, zaudē 2 reizes vairāk zobu nekā zobu kariesa gadījumā. Parodontoze attīstās pakāpeniski un bez sāpēm. To pamana tikai tad, kad jau stipri asiņo smaganas vai pat kustas vairāki zobi. Parasti šāds stāvoklis ir raksturīgs procesam, kas ilgst jau vairākus gadus. Agrīni simptomi ir pastiprināta smaganu jutība - nieze vai notirpums (visbiežāk priekšzobu apvidū). Vēlāk rodas smaganu apsārtums, pietūkums, mutes smakošana, zobu kakliņu jutīgums, sāpes un asiņošana (ēdot, tīrot zobus).
Parodontoze skar vienlaikus visu sakodienu, tomēr atsevišķu zobu vai zobu grupu apvidū slimība noris straujāk. Sākumstadijā parodontozi diagnoscē rentgenoloģiski. Izšķir iekaisuma un atrofisko jeb distrofisko parodontozi. Dažreiz viena forma var pāriet otrā. Iekaisuma parodontozei raksturīga smaganu asiņošana, nenoteiktas sāpes smaganās, zobos, žokļos. Sāpes it kā pārvietojas, rodas te vienā, te otrā vietā. Atsevišķi zobi pakāpeniski sāk kustēties, starp zobiem rodas spraugas, zobu rinda kļūst nelīdzena. Zoba ligzdiņas kaulaudiem noārdoties, starp zoba sakni un smaganām izveidojas sprauga, t.s. patoloģiskā smaganu kabata. Tajā uzkrājas nolobījušās smaganu virskārtas šūnas, mutes dobuma mikroorganismi, ēdiena atliekas. Zoba sakni pārklāj zobakmens. Mikrobi izraisa patoloģisku smaganu kabatu strutošanu (hronisks infekcijas perēklis organismā). Kad uzspiež ar pirkstu uz smaganām, gar zobu izdalās zaļgandzeltenas strutas ar nepatīkamu smaku. Ja strutas nevar brīvi izdalīties gar zoba sakni, tās uzkrājas patoloģiskās smaganu kabatas dziļumā un mēģina izlauzties cauri kaulam un smaganām; tas rada ļoti stipras, nepārtrauktas sāpes. Zobs ir ļoti jutīgs pret pieskārienu, smaganas izspīlētas, sarkanas. Zobi sāk kustēties. Pasliktinās slimnieka pašsajūta: ir košļāšanas grūtības (zobu kustīguma dēļ), galvassāpes, nogurums, nervozitāte, bezmiegs.
Ar atrofisko jeb distrofisko parodontozi biežāk saslimst pēc 40 gadu vecuma. Slimība attīstās lēni un vienmērīgi skar visu zobu. Zoba ligzdiņas kaulaudiem pakāpeniski noārdoties, smaganas nosēžas, atsedzas zobu saknes. Smaganas ir bālas, blīvas, bet atsegtās zobu saknes ir stipri jutīgas pret t° maiņu. Uz zobu saknēm nogulsnējas zobakmens. Slimībai ieilgstot, zobi kļūst kustīgi un var pat izkrist.
Ārstēšana pēc ārsta stomatologa norādījumiem. Zobakmeni noņem, patoloģisko smaganu kabatas apstrādā ar medikamentiem. Kustīgos zobus šinē vai protežē. Izmanto fizioterapiju (smaganu masāžu, apstarošanu ar ultravioleto starojumu, elektroforēzi). Iekšķīgi lieto vitamīnus (C vitamīnu, rutīnu, В grupas vitamīnu), biostimulatorus. Ārstē vispārējās slimības (tās paasina parodontozes gaitu). Regulāri 2 reizes dienā jātīra zobi (arī smaganu asiņošanas gadījumā), pēc katras ēdienreizes mute jāskalo ar ūdeni, kam pievienots 1/2 tējk. vārāmā sāls vai dzeramās sodas uz 1 glāzi silta ūdens. Racionāls uzturs, kurā ir pietiekami daudz olbaltumvielu, vitamīnu un mikroelementu (pēc ārsta dietologa norādījuma).
Profilakse. Pareiza zobu kopšana. Mutes dobuma sanācija - sākot ar 3-4 g. vecumu, ne retāk kā 2 reizes gadā jāpārbauda zobi un mutes dobums pie stomatologa, kas laikus ārstē bojātus zobus, novērš nepareizu sakodienu. Jālieto nesasmalcināts uzturs (nevārīti dārzeņi, augļi), kas palīdz notīrīt zobus, masē smaganas un nostiprina parodontu. Lai laikus uzsāktu atkārtotu ārstēšanas kursu un aizkavētu parodontozes tālāku attīstību, jauni cilvēki, kam ir parodonta slimības, tiek dispanserizēti.
