Parlaments atbalsta pieprasījumu Čakšai par veselības aprūpes pakalpojumu dalīto grozu sistēmu
Rīga, 10.janv., LETA. Saeima šodien atbalstīja pieprasījumu veselības ministrei Andai Čakšai (ZZS) par veselības aprūpes pakalpojumu dalīto grozu sistēmu.
Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) iesniedza šo pieprasījumu Čakšai par viņas atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 1.janvāra. AP pieprasījumā norāda, ka Veselības ministrijas (VM) prognožu par "neapdrošināto" personu skaitu detalizācijas līmenis esot nepilnīgs, turklāt joprojām neesot nodrošinātas iespējas iedzīvotājam noskaidrot, vai tas ir, vai nav "apdrošināts".
Par pieprasījumu nobalsoja 59 deputāti, pret bija 24, bet pieci politiķi balsojumā atturējās. Par balsoja "jaunās partijas" - AP, Jaunā konservatīvā partija un "KPV LV" - kopā ar "Saskaņu", savukārt noraidoša attieksme šajā jautājumā bija līdzšinējās koalīcijas partijām.
Pieprasījumu Saeimā iesniedza AP deputāti. Šī partija ir iesaistīta sarunās par jaunas valdības veidošanu, savukārt Čakšas pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība, visticamāk, pagaidām paliks opozīcijā.
Saeimas kārtības rullis nosaka, ka ne mazāk kā desmit deputāti var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem. Pieprasījumu komisija divu nedēļu laikā izskata pieprasījumu un iesniedz Prezidijam atzinumu par to. Pieprasījumu komisija var atzīt, ka pieprasījums ir pieņemams, daļēji pieņemams vai noraidāms. Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima.
Ne mazāk kā desmit deputāti vai Pieprasījumu komisija var iesniegt arī lēmuma projektu sakarā ar pieprasījumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidenta biedram vai ministram.
Iepriekš skatot dokumentu Saeimas Pieprasījumu komisijā raisījās plašas diskusijas par veselības pakalpojumu dalīšanu grozos pēc apdrošināšanas statusa, dažiem norādot uz kārtējiem informācijas sistēmu trūkumiem, bet citiem uzteicot virzību uz šīm pārmaiņām.
Deputāts Andris Skride (AP) komisijas sēdē teica, ka saistībā ar jaunās sistēmas ieviešanu ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Piemēram, joprojām neesot skaidrs, cik ir iedzīvotāju, kuri nav samaksājuši sociālo nodokli un paliek ārpus veselības aprūpes pilnā nodrošinājuma. Tāpat Skride norādīja uz nepilnu divu miljonu eiro ieguldījumu, lai salāgotu nepieciešamās informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, uzsverot, ka nav īstenojies plānotais un sistēma no 1.janvāra nav sākusi strādāt.
Veselības ministre Čakša komisijas sēdē norādīja, ka precīzi pa grupām ir zināms to cilvēku skaits, kam ir iespēja sistēmā iekļauties brīvprātīgi. VM konkrētus skaitļus gan līdz šim neminēja, ņemot vērā, ka vienlaikus liela daļa no šiem cilvēkiem iekļaujas grupās, kurām automātiski pienākas veselības pakalpojumu pilnais grozs. Kā piemēru politiķe minēja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, no kuriem nedaudz vairāk nekā puse pieder arī iedzīvotāju grupām, kurām automātiski pienākas pilnais grozs.
Deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) Pieprasījumu komisijas sēdē gan norādīja, ka 2018.gadā no grupām, kas brīvprātīgi var veikt nepieciešamo maksājumu, iekasēti vien daži simti tūkstoši eiro. Tāpēc kopā ar parlamentārieti Danielu Pavļutu (AP) abi politiķi vaicāja, kāda ir saikne šī maksājuma ieviešanai ar veselības pakalpojumu saņemšanu. Čakša skaidroja, ka tas ir jāskatās kontekstā ar visas sistēmas izmaiņām, pakalpojumu saņemšanu sasaistot ar sociālā nodokļa nomaksu.
Saistībā ar dalīto grozu ieviešanu redzamākā diskusija komisijas sanāksmē notika starp Riekstiņu un deputāti Ingunu Rībenu (VL-TB/LNNK). Politiķe uzteica Čakšu par paveikto un norādīja, ka viņu pārsteidz jauno deputātu nostāja šajā jautājumā. Rībena akcentēja, ka veselības jomā "muļļāšanās" esot notikusi jau 20 gadus, tāpēc virzība uz veselības apdrošināšanas ieviešanu šajā jomā ir pareiza.
Gan Riekstiņš, gan citi parlamentārieši norādīja arī uz problēmām ar e-veselības sistēmas darbību kopumā. Diskusijā ar Čakšu reizē izskanēja norāde, ka svarīgi ir nodalīt, par kuru no sistēmas posmiem ir runa - vai par problemātisko situāciju tās ieviešanas sākumā, vai par pašlaik uzlaboto sistēmu.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi priekšlikumu līdz vasarai atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Par šo lēmumu vēl būs jābalso Saeimā.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
