Igors Gorjainovs, mob.9102415
Apziņas veidošanas centrs "Argalim", https://www.argalim.com

Es vēlos cilvēkiem nedaudz detalizētāki pastāstīt par transpersonālās psiholoģijas vēsturi. Mēs visi faktiski piedzīvojam jaunu evolucionāru lēcienu.

Ja kāds ir lasījis, tad atcerēsies ķīniešu filozofa Konfūcija vārdus: "nedod Dievs mums dzīvot pārejas laikā". Lūk, mēs tieši tajā laikā arī dzīvojam. Piecdesmito gadu beigās - sešdesmito gadu sākumā, pakļaujoties evolūcijas virzībai, sākās totāla Apziņas globalizācija. Tas arī bija tas brīdis, kad radās transpersonālās psiholoģijas ideoloģija. Tas vērojams vēlīnos Junga, Grofa un Maslova darbos. Tieši Maslovs teica lielisko frāzi: "humānistiskā psiholoģija ir tikai transpersonālās psiholoģijas pakāpiens". Lieta tā, ka humānistiskā psiholoģija, neapvainojot kolēģus, pēta personības pataloģijas. Savukārt transpersonālās psiholoģijas pamata uzdevums ir pārvarēt cilvēka iespēju robežas, atklāt visas viņa spēju rezerves. Šobrīd mēs šajā virzienā, kopumā, esam guvuši kolosālas sekmes - panākuši reālu viengabalainu sapratni. Ja atceramies to, kas vispār ir psiholoģija, tad "psiho" - dvēsele, "logos" - mācība. Taču pieeja no antropoloģiskā un personības viedokļa to diemžēl definē kā mācību par dvēseli. Viņi apskata psihozes un neirozes kā garīgas pataloģijas. Taču patiesībā tās rodas tad, kad cilvēks gūst spontānu garīgu pieredzi un nav spējīgs tikt ar to galā, apzināt to. Tad psihoze, neiroze seko kā dabīgs stāvoklis. Šādā gadījumā cilvēks vienkārši nokļūst dziedinātavā, saņem antidepresantu porciju un ar to viņa garīgā pieredze diemžēl arī noslēdzas.

Staņislavs Grofs, strādājot dziļāk šajā virzienu, sāka pielietot holotropo elpošanu. Zināšanai, iesākumā, pirms Staņislavs Grofs, lai nodrošinātu apziņas pāreju izmainītā stāvoklī, sāka pielietot holotropo elpošanu, viņš izmantoja sintētiskās narkotikas LSD. Vispirms jau pats fakts kā narkotiku pielietošana ir prettiesisks. Papildus tam, psihologs šajā gadījumā nevar garantēt pacienta pāreju radošajā psihes plaknē. Un runa šeit ir arī par pavisam cita mērķa sasniegšanu - par apziņas izsišanu no ierastā stāvokļa. Otrkārt, psihologam veicot tādus eksperimentus ir jāzina pārejas gala punkts, bet tamlīdzīgu garantiju var sniegt tikai eksperimentētāja paša personīga līdzīgu pāreju pieredze.

Ir veikti pietiekoši daudzu meditāciju tehniku pētījumi - gan austrumu, gan pareizticīgo. Rezultātā mēs kopumā guvām konkrētus rezultātus: kad ar meditācijas palīdzību mēs strādājam mērķu nodarbībās ar cilvēku un viņa apziņu pārvedam izmainītā stāvoklī, tad cilvēks, pārspējot pats sevi, iziet no sociālajiem, kultūras un nacionālajiem rāmjiem, un patiešām notiek viņa savienošanās ar Visuma Vienoto Organismu. Šajā milzīgajā organismā (jau Bībelē ir norādīts, ka cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības) ir visas kopsakarības un visi mehānismi, kurus mēs esam precīzi nokopējuši. To, starp citu, šodien ļoti labi var vērot "indigo bērnu" fenomenā.

Dzīve mūsu apziņai palaikam liek darboties neparastos apstākļos. Pieeja cilvēkam no personības un antropoloģiskā viedokļa šodien, godīgi sakot, savu laiku ir pārdzīvojusi. Pie mums nodarbībās mācās pietiekoši daudz klasisko novirzienu psihologi. Viņi lieliski orientējas tanī, kādus rezultātus mēs gūstam un viņi to visu jau pielieto darbā ar cilvēkiem. Šodien jau var teikt, ka psihologu vidē šeit Latvijā beidzot ir izveidojies viedoklis, ka transpersonālā psiholoģija kā zinātnes virziens, kas pazīstama jau no sešdesmitajiem gadiem, beidzot ir nokļuvusi arī Latvijā, un es domāju, ka turpmāk mēs strādāsim plecu pie pleca, jo transpersonāļiem ir raksturīga uztveres viengabalainība, apziņas viengabalainība un fāzu aktivitāšu viengabalainība.

Mērfijs uzskata, ka "visi mēs atrodamies uz jauna veida evolūcijas lēciena sliekšņa un globālās izmaiņas rosina dažādas iespējas, kas nepieciešamas cilvēku adaptācijai jaunajos apstākļos. Lūk, tieši šis rezerves iespēju fenomens liecina par pāreju uz šo jauno eksistences līmeni un pēc būtības ir evolucionārā lēciena slieksnis, un iespējams, ka XXI gadsimta pirmajos gados ar ķermeņa funkcijām kaut kas tāds arī notiks."

Daba mūs patiešām gatavo kārtējam evolucionāram lēcienam. Pēdējās desmitgadēs radušies tik daudz pavisam neparastu bērnu - viņus nosauca par "indigo bērniem". Kas tad ir tie "indigo bērni", ja mēs aplūkojam šo fenomenu no transpersonālās psiholoģijas viedokļa? Tūlīt paskaidrošu. Tas vairs nav noslēpums, ka kopš četrdesmito gadu beigām notiek plānveidīga apkārtējā izplatījuma apgūšana un viens no parametriem, kas tiek mērīts ir - izstarojuma raksturs. Sākot ar piecdesmitajiem gadiem, tieši Visuma evolucionāro lēcienu ilustrējot, parādījās šis indigo krāsas starojums. Astoņdesmitajos gados tas kļuva jau visu aptverošs, totāls, bet runājot par cilvēkiem - mūs piespiež pati daba un tās ir tās rezerves iespējas, kuras mūsos jau izsenis ir bijušas. Cilvēki, pirmkārt jau tagad dzimstošie bērni, precīzi kopē šo starojumu. Tas ir, šodien "indigo bērni" ir visvairāk sagatavoti pārejas periodam un es uzreiz vēlos piezīmēt, ka šis periods ir samērā neliels laika posms, kas pēc 10 -12 gadiem jau praktiski būs beidzies. "Indigo bērniem" šajā laika posmā ir vai nu jāpagūst realizēt savas iespējas, savas iemaņas, vai arī viņi faktiski paliks parastu cilvēku līmenī. Mēs kā transpersonālā psiholoģijas speciālisti reizēm strādājam ar šiem bērniem un redzam, ka viņi ne tuvu visi saprot, kas viņi ir un šajā periodā viņi ne tuvu neizmanto savu iespēju priekšrocības. Visām organizācijām, kas šodien nodarbojas ar šiem bērniem, galveno uzmanību ir jāvelta tam, lai viņi spētu nonākt līdz pilnīgai savu iespēju realizācijai, jo pretējā gadījumā pēc 10 - 12 gadiem viņiem būs jāstartē šajā virzienā jau vienādos nosacījumos ar visiem pārējiem cilvēkiem.

"Indigo bērni" - tie ir bērni, kas savu unikālo struktūras īpašību dēļ lieliski spēj "izlaist sev cauri" visu informāciju, neaizturot sevī to, kas neatbilst Patiesībai. Mēs pieaugušie, vecu ieradumu varā, bieži mēģinām aizsargāt viņus no šīs informācijas, taču tā darot mēs patiesībā spiežam viņus šo informāciju vēl arī pārstrādāt sevī. Bērniem nevajag radīt liekas problēmas un vajag ļaut, lai viņi visu informāciju, kas viņiem nav vajadzīga, neaizturot brīvi laiž caur sevi.

Transpersonālās psiholoģijas speciālisti - tie ir ne tikai psihologi - tie ir ķīmiķi, fiziķi, biologi, biofiziķi; un transpersonālā psiholoģija tagad faktiski ir lieliska attīstības telpa gan zinātniskai domai, gan Zinībai par cilvēku Visumā.

Kā saka transpersonālās psiholoģijas apoloģēti, tas, kas darbā ar organismu skaitījās jogas prakses sasniegums, tad kad beigsies pāreja, cilvēkiem būs parasts un dabīgs dzīves veids. Tāpēc es vēlos pievērst Jūsu uzmanību: jā - pāreja notiek, tā faktiski jau noslēdz piecdesmit gadu ciklu un mēs īstenojam apziņas un uztveres evolūcijas lēcienu. Taču tas nav viss. Būs tādi, kam šis posms diemžēl beigsies ar degradāciju - tiem, kas nebūs spējīgi pārveidot sevi, kas turēsies ierastajos ikdienības rāmjos. Šīs pārejas rezultātā pēdējos septiņus gadus jau tagad Strauji mainās planētas Zeme elektromagnētiskā vide. Perioda beigās elektromagnētiskā vide faktiski būs tāda, ka cilvēki, kas dzīvos vecajos uztveres rāmjos nogrims šajā vidē. Mēs tagad tuvojamies tam momentam, kad ieslēdzas dabīgs dabas mehānisms. Daba novedīs mūs šajā stāvoklī līdz apogejai un galu galā cilvēks caur "negribu" vienalga pārslēgsies. Par laimi to cilvēku pamata masas, kas pašreiz dzīvo, spēs veikt šo pāreju. Jā - kādam pēc tam būs vairāk vai mazāk pasmagi adaptēties, taču pāreju veiks gandrīz visi.

Nodarbībās mēs, izmantojot praktisku pieredzi, sagatavojam tos cilvēkus, kas sevī ir sajutuši tuvojošās pārmaiņas un domā par sevis attīstības nepieciešamību šajā periodā. Par laimi šādu vērīgu cilvēku skaits vairojas un mēs esam gatavi sniegt viņiem pa spēkam esošu praktisku palīdzību.